Koalīcija vienojas par teju pusmiljarda eiro lielu atbalstu energocenu krīzē  (12)

Paredzams, ka Ministru kabinets otrdien, 9. augustā, skatīs Labklājības ministrijas (LM) un Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojektu", kas paredz jau no šā gada 1. jūlija kompensēt 50% no apkurē izmantotās enerģijas (gāzes, elektrības u.c. resursa) cenas pieauguma. Paredzams, ka Saeima likumprojektu skatīs šo ceturtdien, 11. augustā.

Iepriekš izstrādātā valsts atbalsta pakotne tika lēsta 350 miljonu eiro apmērā, tomēr aktualizētais piedāvājums valsts budžetam izmaksās 433 miljonus eiro, proti, atbalsta pasākumiem 2022. gadā būtu nepieciešami 181,9 miljoni eiro, bet nākamgad – 250,8 miljoni eiro. Šajā summā ietilpst arī atsevišķs atbalsts senioriem, kā arī mājokļa pabalsta pieejamības paplašināšana.

Premjers norādīja, ka, redzot, kā attīstās energoresursu cenu dinamika, valsts atbalstu mājsaimniecībām ieviesīs ātrāk un plašāk, proti, valsts daļēji kompensēs siltumenerģijas, kas iegūta ar gāzi vai elektrību, cenas pieaugumu jau ar šā gada 1. jūliju.

Tāpat koalīcija konceptuāli atbalstījusi ideju par atbalsta pasākumu nepieciešamību uzņēmumiem, viņu konkurētspējas saglabāšanai. Paredzams, ka konkrētus lēmumus šajā jautājumā valdība pieņems nākamnedēļ.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Labklājības ministrijas (LM) un Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojekts" paredz, ka valsts plāno segt 50% no apkurē izmantoto energoresuru cenas pieauguma.

Lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, kā arī, ja to dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kilovatstunda (kWh) mēnesī jeb 21 kubikmetrs mēnesī, tad piemēros maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,035 eiro par vienu kWh apmērā.

Ņemot vērā, ka aptuvenā dabasgāzes cenu starpība starp iepriekšējo un nākamo apkures sezonu ir 70 eiro, nākamajā apkures sezonā paredzēts segt 50% no šī cenu pieauguma, proti, 35 eiro par vienu megavatstundu (MWh) jeb 0,035 eiro par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no šā gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. LM skaidroja, ka atbalstu paredzēts sniegt jau no šā gada 1. jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam. Atbalsts tiks īstenots, attiecinot to dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022. gada septembra.

Ņemot vērā arī būtisko granulu un brikešu izmaksu pieaugumu un granulu un brikešu patēriņa īpatsvaru individuālajā mājsaimniecību apkurē, EM piedāvā noteikt granulu un brikešu cenu griestus 300 eiro par tonnu. Šāds slieksnis būtu pietuvināts centralizētajā siltumapgādē iepriekšējā apkures sezonā noteiktajai siltumenerģijas tarifa mediānai un vienu MWh izmaksātu aptuveni 70 eiro. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu vai brikešu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 300 EUR/tonnu), bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu apmērā.

Tādējādi, ja granulas vai briketes iegādātas par 450 eiro par tonnu, tad valsts kompensēs 75 eiro un mājsaimniecība segtā daļa būs 375 eiro par tonnu. Ja granulas iegādātas par 600 eiro par tonnu, tad mājsaimniecības segtā daļa būs 500 eiro par tonnu un valsts kompensēs 100 eiro.

Ņemot vērā, ka granulu un brikešu tirgus ir pilnībā neregulēts un nekontrolēts, bet darbojas absolūtajā atvērtajā tirgū, šāds kompensācijas instruments nav ieviešams caur granulu tirgotājiem. Tāpēc EM piedāvā mehānismu, kurā mājsaimniecības granulu vai brikešu lietotājs, kurš ir iegādājies granulas vai briketes, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā, kas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.

Aplēses liecina, ka gada ietvaros mājsaimniecību granulu patēriņš būs 200 000 tonnas, kā rezultātā kopējās maksimālās budžeta izmaksas būtu 20 miljoni eiro. Savukārt brikešu patēriņš lēsts 36 000 tonnu, kas attiecīgi būtu 3,6 miljonu eiro budžeta atbalsts. Atbalsta nosacījums ietver, ka uz vienu mājokli atbalsta slieksni granulu vai brikešu apjomam ir 10 tonnas.

Tāpat ar likumprojektu tiek noteikts atbalsts malkas iegādei mājsaimniecībām. Atbalstu plānots attiecināts malkai, kuras iegādes cena pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, atbalsta cenai nepārsniedzot 15 eiro par berkubikmetru. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī malkas izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetrā apmērā.

Uz vienu mājsaimniecību paredzēts maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri. Ņemot vērā PVN ieņēmumu prognozi 2021 .gadam malkai aprēķināts, ka mājsaimniecības mēnesī patērē 216 000 berkubikmetrus.

Plānots, ka atbalsta malkas apkurei būs pieejams jau ar šā gada pavasari un atbalstam varēs pieteikties pašvaldībā, apliecinot, ka malka tiek izmantota kā pamata kurināmais siltuma ieguvei.

Elektroenerģijas izmaksu pieaugumu paredzēts daļēji kompensēt arī mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto siltumsūkņa tehnoloģiju.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,100 eiro par kWh. Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju – 0,160 eiro par kWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 eiro par kWh.

Atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē. Šādās mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh. Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet atbilstoši iepriekš minētajam mehānismam tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

Tā kā Latvijā nav jāveic siltumsūkņu vai citu uz elektroenerģiju balstītu apkures iekārtu reģistrācija, mājsaimniecības lietotājam pašvaldībā būs jāiesniedz apkures iekārtu pašapliecinošs dokuments un elektroenerģijas rēķins, kurā elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 kWh un elektroenerģijas cena - 0,160 eiro par kWh. Likumprojekts paredz, ka lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu pieņem un atbalstu izmaksā pašvaldība.

Ja mājsaimniecības ar siltumsūkni kopējais elektroenerģijas patēriņš ir 1500 kWh un elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī sasniegusi 0,250 eiro par kWh līmeni, tad bez kompensācijas elektroenerģijas izmaksas būtu 370 eiro apmērā. Ar kompensāciju elektroenerģijas izmaksas būtu 325 eiro apmērā.