Mājsaimniecībām daļēji kompensēs apkures izmaksu pieaugumu, vienojas valdība  (16)

Valsts atbalsta pasākumi ietverti otrdien valdībā atbalstītajā "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojektā". Lai tas stātos spēkā, jaunais regulējums ir jāpieņem Saeimai. Paredzams, ka parlaments likumu pieņems ceturtdien, 11. augustā.

Viena no likumprojekta autorēm Ekonomikas ministrija (EM) informē, ka tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,100 eiro par kilovatstundu (kWh). Tāpat aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs.

Tāpēc ir noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju – 0,160 eiro par kWh. Proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 eiro par kWh.

EM skaidroja, ka atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē, tāpēc šādās mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh un daļēja elektroenerģijas cenas kompensācija tiks piemērota elektroenerģijas patēriņam virs 500 kWh, bet ne vairāk kā 2000 kWh.

Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja cenai, bet atbilstoši iepriekš minētajam mehānismam tiks kompensēts maksimālais patēriņš 1500 kWh.

Šis atbalsts būs spēkā no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Kopējais nepieciešamais finansējums elektroenerģijas atbalstam šogad n nākamgad aplēsts 53,06 miljonu eiro apmērā.

Savukārt valsts atbalsta par apkurē izmantojamo dabasgāzi attieksies uz mājsaimniecībām, kurās dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetrs mēnesī. Šādā gadījumā tiks piemērots maksas samazinājums attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,030 eiro par 1 kWh apmērā.

Ņemot vērā, ka aptuvenā dabasgāzes cenu starpība starp iepriekšējo un nākamo apkures sezonu ir 70 eiro, nākamajā apkures sezonā paredzētais atbalsts būtu sedzams 50% no šī cenu pieauguma, proti, 35 eiro par 1 megavatstundu (MWh) jeb 0,035 eiro par 1 kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Tomēr, ņemot vērā, ka regulētais tarifs mājsaimniecībām - saistītajiem lietotājiem kopš šā gada 1. jūlija ir ievērojami pieaudzis, ir paredzēts pagarināt maksas samazinājuma par patērēto dabasgāzi piemērošanas periodu par trīs mēnešiem. Līdz ar to šis maksas samazinājums tiek noteikts 0,030 eiro par 1 kWh, izlīdzinot uz pagarināto atbalsta sniegšanas periodu.

Dabasgāzes lietotājiem, kas nav bijuši dabasgāzes lietotāji pilnus 12 mēnešus, vidējo patēriņu noteiks uz prognozes pamata, to precizējot saskaņā ar faktisko patēriņu pie nākamā pārrēķinu perioda.

Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no šā gada gada 1.jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Šis atbalsta pasākums šogad un nākamgad budžetam izmaksās 40,55 miljonus eiro.

Tāpat likumprojekts nosaka, ka par periodu no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecības lietotājiem piemērotais centrālās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai tiek noteikts 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh.

Tādējādi, ja SPRK vai pašvaldības noteiktais siltumenerģijas tarifs esošajā apkures sezonā būs 198 eiro par MWh, tad kompensācijas apmēra aprēķins būs 65 eiro par MWh. Līdz ar to konkrētajā pašvaldībā mājsaimniecībā rēķins tiktu piestādīts pēc tarifa 133 eiro par MWh.

Ja mājsaimniecības lietotājiem centralizēto siltumapgādi nodrošina piegādātājs, kura tarifus nav apstiprinājis ne SPRK, ne pašvaldība, tad centrālās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu bez PVN būs 50% apmērā no starpības starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas cenu bez PVN un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh, bet ne vairāk kā 300 eiro par MWh.

Ja siltumenerģijas piegādātājs nodrošina centralizēto siltumapgādi par maksimālo pieļaujamo cenu 300 eiro par MWh, tad kompensācijas apmērs būs 116 eiro par MWh, bet mājsaimniecībai rēķins būtu 184 eiro par MWh.

Šim atbalsta veidam nepieciešamais finansējums šogad un nākamgad aplēsts 167,99 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā arī būtisko granulu un brikešu izmaksu pieaugumu un granulu un brikešu patēriņa īpatsvaru individuālajā mājsaimniecību apkurē, likumprojektā noteikts granulu un brikešu cenu slieksnis - 300 eiro par tonnu, no kura tiek piemērota izmaksu kompensācija.

Šāds slieksnis noteikts par pamatu ņemot siltumenerģijas tarifa mediānu un siltumenerģijas izmaksas 70 eiro par MWh. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu vai brikešu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro par tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu apmērā.

Savukārt uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis - 10 tonnas brikešu vai granulu, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar granulu/brikešu apkures sistēmu apkurināmo mājsaimniecību platību.

Ja granulas vai briketes izmaksās iegādātas par 450 eiro par tonnu, tad valsts kompensēs 75 eiro un mājsaimniecība segtā daļa būs 375 eiro par tonnu. Ja granulas iegādātas par 600 eiro par tonnu, tad mājsaimniecības segtā daļa būs 500 eiro par tonnu un valsts kompensēs 100 eiro. Tāpat kā citos atbalsta maksājumos brikešu un granulu kompensācijas maksā iekļauts PVN.

Šis atbalsta pasākums tiks piemērots no šā gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībā būs no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Aplēses liecina, ka gada ietvaros mājsaimniecību granulu patēriņš būs 200 000 tonnas, savukārt brikešu patēriņš lēsts 36 000 tonnu.

Šim atbalsta veidam nepieciešamais valsts finansējums šogad un nākamgad aplēsts 26,43 miljonu eiro apmērā.

Tāpat ar likumprojektu tiek noteikts atbalsts malkas iegādei mājsaimniecībām. Atbalsts tiks attiecināts malkai, kas iegādāta no šā gada 1. maija, bet kurai nav maksājuma apliecinoša dokumenta, vienreizēja 60 eiro apmērā.

Tāpat atbalsts tiks attiecināts malkai, kas iegādāta no šā gada 1. maija un kurai ir maksājumu apliecinošs dokuments un kuras iegādes cena pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, atbalsta cenai nepārsniedzot 15 eiro par berkubikmetru.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī malkas izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, bet ne vairāk kā 15 eiro berkubikmetrā apmērā.

Malkas izmaksu robežvērtība pieņemta siltumenerģijai - 35 eiro par MWh, ņemot vērā, kas tas ir populārākais individuālas apkures kurināmā veids, vienlaikus, sociāli pieejamākais, sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kas nekvalificējas papildus sociālajam atbalstam un kurām arī malkas kopējo izmaksu pieaugums ir proporcionāli izmaksā tikpat dārgi kā centralizētās siltumapgādes, brikešu vai granulu cenu pieaugums.

Malkas iegādes ar maksājuma apliecinošu dokumenta gadījumā uz vienu mājsaimniecību paredzēts maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar malku apkurināmo mājsaimniecību platību Ņemot vērā PVN ieņēmumu prognozi 2021. gadam malkai, aprēķināts, ka mājsaimniecības mēnesī patērē 216 000 berkubikmetrus.

Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamo malku iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad malkas kompensācija tiek attiecināta par malkas iepirkumu iegādi no šā gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībā būs no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Iesniegums atbalsta malkai, kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, saņemšanai tiks pieņemts pašvaldībā no šā gada 1. oktobra līdz šā gada 30. novembrim.

Šis pasākums šogad un nākamgad budžetam izmaksās 48,33 miljonus eiro.

Atbalsts elektroenerģijas, granulu, koksnes brikešu, malkas iegādes izmaksu daļējai segšanai tiks realizēts caur pašvaldībām, izmantojot pašvaldības noteiktās struktūrvienības, kas konsultēs iedzīvotājus par atbalsta mehānismiem un nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un reģistrāciju.

Tāpat likumprojekts paredz paplašināt mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim, Labklājības ministrija (LM) piedāvāja piemērot koeficientu 3 (koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā) visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

LM atzina, ka paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem kā iepriekš.

Tāpat tiek saglabāts līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.

Tāpat tiks aprēķināts mājokļa pabalsta apmērs cietajam kurināmajam, piemērojot 12 eiro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru. Savukārt mājokļa pabalsta apmēru mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 eiro par katru mājokļa kopējas platības kvadrātmetru.

Likumprojekts arī paredz atbalstu senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām. Tādējādi no šā gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam:

- pabalsts 30 eiro apmērā mēnesī tiks nodrošināts, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī;

- pabalsts 20 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī;

- pabalsts 10 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro mēnesī.

LM piebilda, ka gadījumā, ja vecuma pensijas apmērs ir 300,94 eiro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī.

Jau vēstīts, ka minētā atbalsta pakotne valsts budžetam izmaksās 433 miljonus eiro, proti, atbalsta pasākumiem 2022. gadā būtu nepieciešami 181,9 miljoni eiro, bet nākamgad – 250,8 miljoni eiro.