Ukrainas bēgļu izmitināšanai pašvaldībām iesaka remontēt dzīvošanai nederīgus mitekļus

No kara bēgošo ukraiņu izmitināšana Latvijas pašvaldībās tiek nodrošināta, slēdzot pakalpojuma saņemšanas līgumus ar izmitinātajiem, atgādina LPS. Kā norāda LPS pārstāve Ella Pētermane, savienība ir saņēmusi vairākus signālus no pašvaldībām, kas lūdz precizēt regulējumu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanā.

Kā viens no risinājumiem būtu pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu, kas patlaban nav dzīvošanai derīgi, izmantošana bēgļu izmitināšanai. Veicot dzīvokļu uzlabošanu, tie būtu derīgi dzīvošanai un risinātu izmitināšanas jautājumu.

Tāpat LPS ir rosinājusi Ekonomikas ministriju papildināt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.4 pantu ar otro daļu, kas paredzētu, ka šī panta pirmās daļas nosacījumi attiecas arī uz pašvaldības dzīvokļiem, kas ir dzīvošanai nederīgi. Pēc uzlabojumu veikšanas dzīvokļi primāri tiek izmantoti Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai, par ko tiek slēgti dzīvojamo telpu īres līgumi.

Savienība arī norāda, ka, ņemot vērā, ka bēgļu uzņemšanu īsteno valsts un pašvaldības pilda valsts dotos uzdevumus – izmitināšanu, atbalsta sniegšanu, finansējuma avotam dzīvokļu uzlabošanai/pielāgošanai, lai tajos varētu izmitināt ukraiņus, vajadzētu būt valsts budžeta finansējumam.

"Šis ir tikai viens no risinājumiem bēgļu izmitināšanai, un pašvaldības risinājumus meklē atkarībā no tā, kāda ir konkrētā situācija ar dzīvojamo fondu un iespējām konkrētajā teritorijā," norāda LPS pārstāve Pētermane.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka lielākā daļa Latvijas pašvaldību vairs nespēj izmitināt no Krievijas iebrukuma bēgošos ukraiņus – kopumā uzņemti vairāk nekā 12 000 bēgļu, taču, to skaitam mainoties, vien dažās pašvaldībās ir brīvas vietas, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika.

Kā portālu "Delfi" iepriekš informēja VUGD pārstāve Ilze Dāme-Birziņa, jaunākie dati liecina, ka līdz 4. augustam ar pašvaldību palīdzību faktiski izmitināti 12 377 cilvēki, tomēr lielākā daļa pašvaldību ir sasniegušas savu maksimumu bēgļu uzņemšanā.

Dažas brīvas mājvietas bēgļiem ir Rēzeknes, Ventspils, Alūksnes, Balvu, Madonas un vēl dažos novados. Visvairāk brīvo vietu ir Dienvidkurzemes pašvaldībā, kur 4. augustā aizņemto vietu procentuālais sadalījums bija 69,86%.

VUGD nav datu par Valmieras novada šī brīža kapacitāti uzņemt bēgļus, tomēr līdz šim tā uzņēmusi 400 Ukrainas iedzīvotājus.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta saņemšanai līdz 8. augustam kopumā pieteikušies 36 247 cilvēki. Lielākā daļa ir sievietes – teju puse no visiem atbalsta saņēmējiem. Kopumā 22% ir vīrieši, bet 32% – bērni.

Savukārt Rīga šobrīd atsāks izmitināšanas nodrošināšanu jauniem Ukrainas bēgļiem.

Rīgas pilsētas Civilās aizsardzības komisija 4. augustā apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta izmitināšana tūristu mītnēs jauniem pilsētā iebraukušajiem kara bēgļiem no Ukrainas.

Turpmāk pašvaldība varēs nodrošināt izmitināšanu uz īsāku termiņu un par augstāku maksu. Domē norāda, ka 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas noteica zemākas izmaksas bēgļu izmitināšanai tūristu mītnēs. Rīgā tikai četras tūristu mītnes piekrita izmitināt bēgļus par valdības noteikto summu – ne vairāk kā 100 eiro par pirmo personu mēnesī, 50 eiro par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro par mājokli.

Ar šādiem nosacījumiem Rīgā iespējams nodrošināt izmitināšanu 100 cilvēkiem, un visas vietas ir aizpildītas, skaidro pašvaldībā. Tāpēc vietvara jūlija sākumā paziņoja, ka jaunus bēgļus vairs pilsētā neizmitina.

Jau ziņots, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets 20. jūlijā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā apstiprināja grozījumus noteikumos par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ar kuriem noteikta lielāka kompensācija par primāri sniedzamo atbalstu.

Apstiprinātie grozījumi paredz augstāku atlīdzību par īsāku izmitināšanas periodu līdz 60 dienām, bet tikai tad, ja pašvaldībā ir sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt izmitināšanu citā pašvaldībā.

Par dzīvokļa īri uz termiņu līdz 60 dienām, pašvaldībai slēdzot līgumu ar izīrētāju, valsts kompensē līdz 600 eiro mēnesī, par citām izmitināšanas vietām – līdz 15 eiro par personu diennaktī par termiņu līdz 60 dienām. Lai pašvaldība varētu sākt izmitināt personas ar šādiem nosacījumiem, pašvaldībai, atbilstoši MK noteikumiem, jāpieņem atsevišķs lēmums.