Neskatoties uz biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" un Tieslietu ministrijas (TM) iebildumiem, Ministru kabinets otrdien, 9. augustā, lēma pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā līdz 10. novembrim.
Iekšlietu ministrijā (IeM) portālu "Delfi" informēja, ka vadība atbalstījusi priekšlikumu pagarināt ārkārtējo situāciju Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā līdz 10. novembrim.
Ministru kabineta 2021. gada 10. augustā pieņēma rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", lai cīnītos ar mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot robežu.
IeM informācija liecina, ka kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 6777 cilvēki.
Ministrijā atzīst, ka ir samazinājies to personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas un Baltkrievijas robežu, tomēr Valsts robežsardze joprojām konstatē nelikumīgus valsts robežas šķērsošanas gadījumus. Proti, maijā no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas ir atturētas 20 personas, jūnijā - 96 personas, bet jūlijā – piecas personas.
Tāpat IeM atsaucas uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Baltkrievija atbalsta Krievijas īstenoto karu Ukrainā, līdz ar to ministrija uzskata, ka pret Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgo šķērsotāju skaita samazināšanos ir pamats izturēties piesardzīgi.
Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas. Tādējādi IeM uzskata, ka arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas un Baltkrievijas robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot ārkārtējās situācijas režīmu.
Pret ārkārtējās situācijas turpināšanu pierobeža iestājās biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" un TM, kā argumentu minot, ka pēdējos mēnešos novērotais nelielais skaits, kas mēģinājis nelegāli šķērsot robežu, nevar būt par pamatu ārkārtējās situācijas saglabāšanai.
Tāpat biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka aizturēto personu vidū ir potenciālie patvēruma meklētāji, arī ģimenes ar bērniem no kara skartiem reģioniem.
Biedrība arī pauž, ka personu atturēšana no nelikumīgas robežas šķērsošanas pārkāpj Eiropas Savienības likumus. Tā atsaucas uz šā gada 30. jūnijā Eiropas Savienības Tiesa spriedumu lietā par Lietuvas rīcību, masveidā aizturot robežu nelikumīgi šķērsojušas personas. Tiesa norādījusi, ka ikvienam trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir tiesības pieprasīt šādu starptautisko aizsardzību dalībvalsts teritorijā, tostarp pie tās robežām vai tranzīta zonās, pat ja viņš vai viņa šajā teritorijā atrodas nelikumīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
