IMG_20220808_193951_copy_3888x2190
Foto: DELFI Aculiecinieks
Aizvadītajā nedēļā Lutriņos "Delfi" lasītājs Vadims iemūžināja mākoņus, kuri vairākkārt mainīja formu un radīja iespaidu par virpuļvētru sākuma stadijā. Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) atzīst – aculiecinieka novērotie piltuvveida mākoņi noteiktos apstākļos patiesi var pārtapt virpuļstabā.

Piltuvveida mākoņus Vadims novēroja 8. augustā pirms lietus Saldus novada Lutriņos.

Kaut arī Vadima piefiksētie piltuvveida mākoņi var kļūt par virpuļstabu, tomēr 8. augustā šādām pārvērtībām nebija labvēlīgi laikapstākļi, informē LVĢMC.

8. augusta vakarā, kad aculiecinieks dokumentēja mākoņus, gaisa temperatūra svārstījās no +15 līdz +19 grādiem. Atmosfēras stāvoklis bija salīdzinoši nestabils, daudzviet veidojās atsevišķi gubu-lietus mākoņi, kas nesa īslaicīgu, lokāli intensīvu lietu. Tomēr šādi laikapstākļi nav labvēlīgi bīstamu parādību attīstībai, secina LVĢMC.

"Virpuļstabi šādos laika apstākļos parasti neveidojas, kā arī tiem ir jāsasniedz zeme, lai tos dēvētu par virpuļstabiem. Tādējādi var secināt, ka aculiecinieces fotogrāfijās ir redzami nelieli piltuvveida mākoņi (angliski – funnel cloud), kas noteiktos apstākļos var tiešām attīstīties par virpuļstabu," sacīts LVĢMC rakstītajā atbildē.

Kopumā Latvijā virpuļstabi tiek novēroti neregulāri. Tiesa gan, tos nevar uzskatīt par retu parādību, pauž LVĢMC. Visbiežām tie redzami virs akvatorijas, ir vizuāli efektīvi, taču nav ilgstoši un postījumus nerada.

Dažkārt, ja virpuļstabi izveidojas virs sauszemes vasaras sezonā, tie mēdz būs arī postoši. Tā tas bija 2019. gada 11. jūnijā Tukuma novadā vai 6. jūlijā Balvu novadā.

Kā norāda LVĢMC, tad virpuļstabu veidošanās vietu un laiku ir faktiski neiespējami prognozēt. Atsevišķos gadījumos var paredzēt sinoptiskos apstākļus, kas ir labvēlīgi, lai virpuļstabi attīstītos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!