Maskavas, Elizabetes, Sakses, Saharova – par ielu pārdēvēšanu Rīgā 'lauž šķēpus'  (9)

Rīgas domes deputāts un darba grupas līdzpriekšsēdētājs Edgars Ikstens (JV) portālam "Delfi" pauda cerību, ka šī iela līdz gada beigām tiks pārsaukta.

Darba grupa vēl turpinās diskutēt par pārējām ielām, kas iekļautas sarakstā. To vidū ir Saharova iela, Annas Sakses iela, Elizabetes iela, Feodora Samanska iela, Firsa Sadovņikova iela, Gustava Kluča iela, Jukuma Vācieša iela, Lomonosova iela, Ļermontova iela, Marijas iela, Maskavas iela, Paula Lejiņa iela, Puškina iela, Eizenšteina iela, Staraja Rusas iela, Turgeņeva iela, Valentīna Pikuļa aleja un Vladimira Kudojara parks.

Līdz šim darba grupa ir sanākusi uz vairākām sēdēm, kurās diskutēts par priekšlikumiem, kas saņemti saistībā ar ielu pārsaukšanu. Ikstens stāsta, ka šis saraksts principā tiek balstīts uz biedrības "Publiskās atmiņas centrs" (PAC) priekšlikumiem, taču daļa priekšlikumu arī nākuši no iedzīvotājiem. Arī PAC norāda, ka nav rosinājuši ne Elizabetes, ne Feodora Samanska, ne Firsa Sadovņikova, ne Marijas ielas, ne arī Vladimira Kudojara parka pārdēvēšanu.

No kopumā 16 sarakstā esošajām ielām darba grupā vienprātība šobrīd esot tikai par Detlava Brantkalna ielu, tomēr vienošanās arī esot teju panākta par Keldiša ielu. Pārējo ielu gadījumā – vienprātības vēl nav.

"Mūsu uzskats ir bijis par to, ka padomju virsniecības pārstāvju vārdi nedrīkstētu būt iemūžināti Rīgas pilsētvidē, un, ņemot vērā to, ka Brantkalns, visticamāk, ir bijis viens no tiem cilvēkiem, uz kuru rokām ir nevainīgu cilvēku asinis, mēs uzskatām, ka tā nevarētu būt, ka viņa vārdā ir nosaukta iela," skaidro politiķis.

Citu vidū sarakstā parādās arī Valentīns Pikulis, kuram "ļoti sasteigtā variantā tika nodēvēta iela Bolderājā". Taču, kā atzīst deputāts, šajā gadījumā "diskusijas ir diezgan smagas, ņemot vērā, to, ka mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka apkaimes iedzīvotāji to savā laikā ir lūguši".

Deputātu viedokļi patlaban daloties jautājumā par Maskavas ielas nākotni. Daļa, kā atzīmē Ikstens, uzskata, ka tā būtu jāpārsauc, kamēr citi, tostarp Ikstens, domā, ka šobrīd Maskavas ielu nevajadzētu "aiztikt", ņemot vērā, ka tā ir otrā garākā iela Rīgā, turklāt ar lielu adrešu skaitu.

"Ir izskanējuši dažādi varianti, tostarp ka varētu pārdēvēt konkrētu posmu Maskavas ielai, bet tad atstāt pārējo," skaidro Ikstens piebilstot, ka par šo pagaidām nav prasīts Maskavas ielas iedzīvotāju viedoklis.

Ielu pārdēvēšanas kontekstā esot arī zināmi šķēršļi, piemēram, normatīvais regulējums, kas atrunā pārsaukšanu. Tāpat, Ikstena ieskatā, būtu jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties šo ielu iedzīvotājiem, ja iela tiek pārsaukta. Vienlaikus arī operatīvajiem dienestiem tas varot sagādāt izaicinājumus.

Ikstens saka, ka jebkurā gadījumā būtu jārēķinās, ka ielu pārsaukšana prasīs izmaksas. Piemēram, Antonijas ielas posma pārsaukšana, lai arī pavisam īsa distance, tomēr izmaksāja teju 1000 eiro. Pēc viņa sacītā, nereti ielu pārsaukšana rada izmaksas arī juridiskām personām, ja, piemēram, nepieciešams pieskaņot kases un maksājumu sistēmas jaunajiem nosaukumiem.

Darba grupa viedokli lūgusi arī citām iestādēm, tostarp četriem muzejiem – Latvijas Nacionālās vēstures muzejam, Okupācijas muzejam, Kara muzejam, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam –, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātei un UNESCO Nacionālajai komisijai. Pēc Ikstena vārdiem, visas šīs iestādes norādījušas, ka šajā gadījumā būtu jābūt skaidriem kritērijiem.

"Proti, nevar būt kritērijs – slāvisks uzvārds –, bet gan jāskatās uz cilvēku nopelniem. Piemēram, Anna Sakse – te būtu jautājums par to, vai viņas ieguldījums literatūrā atsver viņas nodarījumu esot kompartijā," atzīmē Ikstens.

Minēto apsvērumu dēļ lemšana par ielu pārsaukšanu domes darba grupā nav vienkārša, neslēpj Ikstens, papildus pieminot, ka šī darba grupa ir politiska, tādēļ svars esot arī politiskajai piederībai.

Plānots, ka šīs darba grupas gala lēmums tiks nodots Pilsētas attīstības departamentam, kas sagatavos lēmumprojektu, lai to, saņemot Valsts valodas centra atzinumu, tālāk virzītu uz Pilsētas attīstības komiteju. Ja tur tas tiks atbalstīts, tad par to būs jābalso domes sēdē.

"Tas birokrātiskais solis šajā gadījumā ir ne tik sarežģīts kā politiski vienoties par to," skaidro politiķis. Viņaprāt, pēc pirmā lēmuma vēl būs jāraugās, vai darba grupa turpinās lemt par pārējiem priekšlikumiem.

Jau šobrīd politiķis ir pārliecināts, ka līdz gada beigām tiks noslēgta Detlava Brantkalna ielas pārsaukšana. Vienlaikus viņš cer, ka izdosies vienoties par vēl divām ielām – Valentīna Pikuļa un Keldiša.

Turpretim PAC padomes loceklis Didzis Šēnbergs portālam "Delfi" norāda, ka trīs ielu pārdēvēšanu no PAC piedāvātajām 15 nevar saskatīt kā optimālu kompromisu. Viņaprāt, 15 ielu pārdēvēšana jau būtu "būtisks kompromiss". Šajā gadījumā būtu jānošķir divas kategorijas – ielu nosaukumi, kuri skar tiesiskus aspektus, un tādi, kas ir drīzāk morālas dabas. Pirmajā gadījumā Šēnbergs atsaucas uz Satversmes ievadu, kur tiek nosodīts komunistiskais totalitārais režīms un tā noziegumi.

PAC arī rosinājis pārdēvēt Juliana Baltazara Marhļevska Rietumtautu komunistiskās universitātes mācībspēka Morica Zilbera jeb Sudraba Edžus ielu, PSRS propagandistes Mirdzas Ķempes ielu, PSRS raķešbūves konstruktora Fridriha Candera ielu, PSRS Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas kaujām veltīto Ilmeņa ielu un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas orgāna tipogrāfiju godinošo Tipogrāfijas ielu.

"Rusifikācijas jautājums ir morālas dabas jautājums un šeit ir iespējams diskutēts, savukārt jautājums par komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanu ir tiesiskas dabas jautājums. Tieši tāpēc Satversmē ir ievads, tieši tāpēc tas ir valsts pamatlikums, un tās ir normas, kuras ir jāīsteno," skaidro PAC padomes loceklis, norādot, ka politiska kompromisa rezultātā nevar nonākt pretrunās ar spēkā esošām konstitucionālām normām.

Pēc viņa sacītā, komunistiskā totalitārā režīma nosodīšana attiektos uz tādām ielām kā Paula Lejiņa un Annas Sakses vārdos nosauktajām. Tie, PAC ieskatā, ir tiesiski jautājumi. Vienlaikus Šēnbergs pauž, ka konkrēti šo divu ielu gadījumā "Rīgas pilsētas pašvaldība ilgstoši tās sistemātiski nav ņēmusi vērā".

Savukārt rusifikācijas sekas – ielas, kas nosauktas, piemēram, Ļermontova vai Puškina vārdā – Šēnberga skatījumā ir morāls jautājums. "Vai Krievijas-Ukrainas kara laikā ir kāds pamats šeit slavēt Krievijas impērijas virsniekus, Aleksandru Puškinu un Mihailu Ļermontovu?" retoriski vaicā PAC padomes loceklis, piebilstot, ka abām šīm personām nav nekāda sakara ar Rīgu.

Par šādiem jautājumiem, kas skar rusifikācijas procesu, ir iespējams diskutēt no morāla rakursa, turklāt biedrībā arī uzskata, ka šāda diskusija sabiedrībā būtu nepieciešama.

Līdzīgi PAC arī sniedzis ieteikumus citām Latvijas pašvaldībām. Šajos ieteikumos tostarp minēts, ka vietvārdos nav pieļaujams lietot antroponīmus, kas veidoti no vārdiem personām, kas bijušas Augusta Kirhenšteina valdības locekļi vai šo amatpersonu biedri.

Tāpat nav pieļaujams lietot personu vārdus, ja šīs personas bijušas Tautas Saeimas locekļi, PSRS vai tās republiku Augstākās Padomes Prezidija vai Centrālās izpildu komitejas locekļi, vai Augstākās Padomes deputāti, Ministru Padomes locekļi, valsts drošības orgānu dienesta virsnieki, darbinieki vai kaujinieki, kā arī bruņoto spēku aktīvā dienesta virsnieki, norādījis PAC.

PAC par savu uzdevumu uzskata informēt pašvaldības, tādēļ šie ieteikumi nodoti visām pašvaldībām. Līdz šim, piemēram, Līvānu novada pašvaldība, saņemot informāciju par konkrētu vietvārdu, rīkojusies saskaņā ar PAC ieteikumiem. Līdzīgi tas bijis arī Preiļu pašvaldībā.

Daugavpils pilsētas pašvaldības Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa, kura Šēnbergu atslēdza no komisijas sēdes, portālam "Delfi" skaidro, ka Šēnbergs tika nejauši pieslēgts nepareizajam jautājumam darba kārtībā, tādēļ sākotnēji tika atslēgts, bet, pienākot attiecīgajam jautājumam, Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S) lēma nepieslēgt Šēnbergu.

Vaicāta, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, viņa norādīja, ka nevar komentēt šādu jautājumu. "Jā, varbūt tā daļēji ir arī mana kļūda – es to nenoliedzu. Bet tas nekādā ziņā netika darīts tīšām no manas puses," atzīst Pupiņa. Turpmāk gan esot nolemts Šēnbergu vairāk neaicināt. Viņa arī norāda, ka pēc tam esot mēģināts atvainoties Šēnbergam un izskaidrot situāciju, taču komunikācija pēc tam neesot sekojusi.

Šēnbergs gan saskata to kā "ņirgāšanos par Satversmē noteiktajām tiesībām jebkuram pilsonim piedalīties valsts un pašvaldību institūciju darbā". Līdz ar to PAC padomes loceklis pieļauj, ka šis jautājums, ņemot vērā, ka Daugavpils ir būtiska Latvijas sastāvdaļa un otrā lielākā pilsēta, būtu jārisina likuma ceļā – tāpat kā pieminekļa jautājums, kur līdz ar Saeimas lēmumu pašvaldībām tika uzlikts par pienākumu demontēt konkrētus objektus savā teritorijā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) portālam "Delfi" pavēstīja, ka patlaban Tieslietu ministrija veido jaunu likumu – Komunistiskā režīma un pārkrievošanas slavināšanas izbeigšanas likumu. Tas pašvaldībām uzliktu par pienākumu līdz 1. novembrim pieņemt jau vismaz daļu lēmumu par pārsaukšanu, savukārt līdz nākamā gada 1. janvārim – pieņemt lēmumus par pārējiem maināmajiem vietvārdiem.

Pēc ministra sacītā, šis likumprojekts balstās Satversmē noteiktajā okupācijas režīmu neatzīšanā un komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanā. "Ja tas ir ietverts Satversmes ievadā, tad arī ir jāparedz, ka dažāda nacionālās valsts vērtību noniecināšana nav pieļaujama, ka ir jānosoda komunistisko un totalitāro režīmu vara, kā arī Padomju Savienības Komunistiskā partija," skaidro Bordāns.

Līdz ar to likuma uzdevums būtu izskaust tādu vietvārdu lietošanu, kas slavina totalitāro režīmu, kā arī tādu, kas ir izveidoti Latvijas teritorijas rusificēšanai un Krievijas slavināšanai. No šiem diviem punktiem izriet tehniski aspekti, definējot, konkrēti kādi vietvārdi tiek aizliegti un kādi ir pārdēvējami.

Tāpat uzskaitīti vairāki parametri, sākot ar to, ka tie ir Augusta Kirhenšteina valdības locekļu vārdā nosauktie, vai, piemēram, PSRS vai tās republiku vietvārdi. Ir uzskaitītas arī amatpersonas, kas darbojušās padomju režīma labā – to vidū ir Augstākas padomes deputāti, Ministru padomes locekļi, drošības orgānu dienestu un bruņoto spēku virsnieki un citi. Grozījumu izstrādē iesaistījās arī PAC, kam ministrs izsaka pateicību par ieguldīto darbu.

Topošo grozījumu kontekstā plānots, ka Ministru kabinets izdos noteikumus par kritērijiem, pēc kuriem nosaka rusifikācijas ietvaros radītos vietvārdus, lai dotu skaidrību pašvaldībām. Plānots arī, ka pārsaukšanas rezultātā radušās izmaksas finansēs no valsts, nevis pašvaldību budžeta. Tas tiek darīts nolūkā, lai neradītu interešu konfliktu un nekavētu procesu, atzīmē Bordāns.

Pirmdien, 8. augustā, grozījumi tika prezentēti valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē. Visi koalīcijas partneri tiem piekrituši, līdz ar to politiskais atbalsts būtu pietiekams.

Kā ziņots, jautājums par dažādu vietvārdu maiņu un pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc 24. februārī Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.