Foto: Ticīgie un amatpersonas Aglonā dodas Tautas krustaceļā  (1)

Portāls "Delfi" piedāvā foto ieskatu divās svētku dienās – sestdien, 13. augustā, un svētdien, 14. augustā.

Sestdien, 13. augustā, tika svinēti pirmā zināmā Līvzemes katoļu misionāra sv. Meinarda svētki, kā arī Agonā pulcējās visas sanākušās svētceļnieku grupas, savukārt 14. augustā ar vakara lūgšanām un Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča vadītu dievkalpojumu sākās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku svinības, bet Tautas krustaceļa lūgšanā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa vadībā tika aizlūgts par mieru kara plosītajā Ukrainā.

Jau ziņots, ka Bulis, sākot krustaceļa lūgšanu, sacīja, ka "visa pasaule skaidri redz, ka Krievija ir teroristu valsts, kas īsti nacistiskā garā īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu, lai okupētu visu valsts teritoriju", savukārt Stankevičs dievkalpojumā aicināja ikvienu "saukt uz debesīm pēc glābiņa Ukrainas tautai un lūgt par Krievijas atgriešanos un atjēgšanos no kara neprāta".

Tāpat kā citus gadus, arī šogad pasākumos Aglonā piedalās virkne valsts augstāko amatpersonu.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem katoļu baznīcas svinētajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas. Šie svētki ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki.

Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450. gadu, bet Francijā tie tika svinēti jau 6. gadsimtā. Latvijas teritorijā šo tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700. gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci – koka dievnamu – un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.

Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.

Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.

Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākajām svētvietām pasaulē, Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta.

Baroka stilā celtā bazilika ainavā izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem. Bazilikas iekšpusē ir krusta velves, arkas un kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Grezni ir arī 10 mūra altāri. Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā, kā arī dominikāņu ordeņa labvēļu un baznīcas dibinātāju Evas un Dabziboga Šostovicki portreti. Īpašas ir bazilikas ērģeles, kam ir vairāk nekā 200 gadu.

Pie Aglonas Dievmātes Brīnumu darītājas svētbildes iekārtots augšējais altāris. Zem gleznas ir redzamas daudzas votas – pateicības zīmes. Par šīs gleznas tapšanas laiku uzskatāms 17. gadsimts, kad gleznas "oriģināls" – 14. gadsimtā tapusī Traķu Brīnumdarītājas Dievmātes glezna – tika atvesta uz Latgali.

Vēsturnieks Gustavs Manteufels raksta, ka šajā laikā tika veidota svētgleznas kopija, bet "oriģināls" ticis aizvests atpakaļ uz Lietuvu. Pašu Traķu Dievmātes svētbildi 1382. gadā ķeizars Emanuēls II bija uzdāvinājis Lietuvas lielkņazam Aleksandram Vītautam, jo tieši šajā gadā Vītauts pieņēmis kristietību, raksta "Katoļu Baznīcas Vēstnesis". Aglonas Dievmātes svētgleznas autors nav zināms.

Aglona, kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem, pazīstama jau kopš 1800. – 500. gada pirms Kristus dzimšanas. Kādreiz te auga biezi egļu meži, un no egles nosaukuma Aglona arī ieguva savu vārdu (egle vietējā izrunā – agļa). Saglabājušās vēstures liecības apstiprina, ka tā jau izsenis veidojusies kā baltu cilšu – latgaļu – svētvieta.

Pirmās vēstures avotos pierakstītās ziņas par Aglonu kā piederošu jau kristīgajai kultūrvidei saistās ar 1263. gada traģiskajiem notikumiem, kad te tika nogalināts karalis Mindaugs un viņa divi dēli Ruklis un Rupeiks.

Līdz mūsdienām ir saglabājusies leģenda par karalieni Martu, kura it kā bijusi Madelānu pilskunga meita, bet Aglonas bazilikas apvidū Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs.

Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra "Basilica Minoris" titulu, kas ir "mazās bazilikas" tituls, šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai.