Spītējot svelmei, Sakrālajā laukumā pie Aglonas bazilikas pulcējās ar svētceļnieki un ticīgie.
Jau ziņots, ka pēc galvenā svētku dievkalpojuma uzrunu teica Valsts prezidents Egils Levits, skubinot uz savstarpēju valsts un baznīcas cieņu, bet dievkalpojumā īsas lūgšanas Dievam par mieru, Latviju un Ukrainu nolasīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Svinības Aglonā sākās jau aizvadītās nedēļas izskaņā. Sestdien, 13. augustā, Aglonā tika svinēti pirmā zināmā Līvzemes katoļu misionāra sv. Meinarda svētki, kā arī bazilikas sakrālajā laukumā pulcējās visas sanākušās svētceļnieku grupas.
Bulis, sākot krustaceļa lūgšanu, sacīja, ka "visa pasaule skaidri redz, ka Krievija ir teroristu valsts, kas īsti nacistiskā garā īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu, lai okupētu visu valsts teritoriju", savukārt Stankevičs dievkalpojumā aicināja ikvienu "saukt uz debesīm pēc glābiņa Ukrainas tautai un lūgt par Krievijas atgriešanos un atjēgšanos no kara neprāta".
Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.
Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450. gadu, bet Francijā tie tika svinēti jau 6. gadsimtā. Latvijas teritorijā šo tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700. gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci – koka dievnamu – un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.
Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākajām svētvietām pasaulē, Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta.
Baroka stilā celtā bazilika ainavā izceļas ar 60 metrus augstiem torņiem. Bazilikas iekšpusē ir krusta velves, arkas un kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila rotājumiem. Grezni ir arī 10 mūra altāri. Bazilikā apskatāmas vairākas eļļas gleznas, kas tapušas 18. un 19. gadsimtā, kā arī dominikāņu ordeņa labvēļu un baznīcas dibinātāju Evas un Dabziboga Šostovicki portreti. Īpašas ir bazilikas ērģeles, kam ir vairāk nekā 200 gadu.
Pie Aglonas Dievmātes Brīnumu darītājas svētbildes iekārtots augšējais altāris. Zem gleznas ir redzamas daudzas votas – pateicības zīmes. Par šīs gleznas tapšanas laiku uzskatāms 17. gadsimts, kad gleznas "oriģināls" – 14. gadsimtā tapusī Traķu Brīnumdarītājas Dievmātes glezna – tika atvesta uz Latgali.
Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra "Basilica Minoris" titulu, kas ir "mazās bazilikas" tituls, šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
