Viņa gan atzina, ka ūdens kvalitāti iekšējos ūdeņos mazāk ietekmē notekūdeņi, jo daudzu gadu garumā ir veiktas investīcijas, ierīkojot attīrīšanas iekārtas. Taču 7% upju un ezeru ūdens kvalitāti aizvien ietekmē notekūdeņi.
Baklāne-Ansberga uzsvēra, ka katru gadu vidē tiek novadīti 196,2 miljoni kubikmetru notekūdeņu, kas ir vienāds apjoms ar Usmas ezera ūdens tilpumu. Turklāt 13% no šiem notekūdeņiem nav pietiekami attīrīti vai ir neattīrīti.
Raksturīgākās problēmas notekūdeņu apsaimniekošanā ir tas, ka notekūdeņi ir nepietiekami attīrīti, netiek veikta ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšana, notiek neatbilstoša notekūdeņu dūņu uzglabāšana un reģenerācija un notiek notekūdeņu pārplūdes lietus laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
