Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S) atkārtoti pārmetis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Plešam (AP) "priekšvēlēšanu izrādīšanos". Ja iepriekšējā reizē tas tika pausts saistībā ar Elksniņa dalību Baltkrievijas neatkarības dienas svinībās, tad šoreiz – saistībā ar Elksniņa publiskajiem komentāriem par padomju pieminekļu nojaukšanu.
Daugavpils pilsētas mājaslapā publicētajā paziņojumā citēts Elksniņš, kurš norādījis, ka ministra rīcība priekšvēlēšanu laikā izmantojot administratīvos resursus, lai atgādinātu par savu klātbūtni, mēra ieskatā, arvien vairāk izskatās pēc izrādīšanās, kas šajos ģeopolitiskajos un enerģētiskās krīzes apstākļos ir īpaši satraucoša.
"Daugavpils pilsētas dome, kā jau pašsaprotams tiesiskā valstī, līdz šim ir pildījusi visus ar likumu uzliktos pienākumus un mainīt savu attieksmi par likumības principu ievērošanu nākotnē neapsver. Vēlos uzsvērt, ka ministrijai ir pamats rīkoties, lai gādātu par likumā noteikto normu izpildi, kad šīs normas netiek pildītas, nevis izvirzīt hipotēzes un zīlēt par Daugavpils pašvaldības rīcību nākotnē," citēts Elksniņš.
Pilsētas mērs atsaucies uz Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīto, ka dome gaida pagaidu regulējumu no Satversmes tiesas (ST), kur tā vērsusies, apstrīdot likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atbilstību Satversmei.
Tāpat domes paziņojumā norādīts, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) tikai 16. augustā ir sniegusi Daugavpils pašvaldības lūgto izvērtējumu par demontējamiem objektiem un norādījusi, ka vienam no diviem objektiem ir nepieciešams veikt ar likumu noteikto trīsdimensiālo lāzerskēnēšanu un to NKMP plāno veikt līdz šā gada 16. septembrim, tādēļ pašvaldības ieskatā šobrīd pastāv būtisks iemesls, kas kavē demontāžas procesu un ministra norādes par pretējo neatbilst ne likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" prasībām, ne arī faktiskiem lietas apstākļiem.
Bez tam, saskaņā ar NKMP sniegto atzinumu vienai no demontējamā objekta skulpturālajai daļai ir noteikta mākslinieciskā vērtība par kura saglabāšanu, kā to nosaka likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 9. pants ir atbildīgs Latvijas Okupācijas muzejs, kuram cita starpā ir jāpieņem lēmums par demontēto objektu oriģinālo detaļu vai fragmentu iekļaušanu muzeja krājumā, uzsver domē.
Šāds Daugavpils paziņojums sekojis kā reakcija Pleša paustajam, ka Daugavpils domes rīcība arvien vairāk izskatās pēc likumā noteiktā pienākuma demontēt okupācijas varu slavinošos objektus sabotāžas un padomju okupācijas "varoņu" aizstāvēšanas, kas šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir īpaši satraucoša situācija.
Kā ziņots iepriekš, 2022. gada 14. jūlija sēdē Ministru kabinets identificēja vairākus padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektus, ko jānojauc, un to demontāža jāveic ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. novembrim.
Latvijas teritorijā ir identificēti kopskaitā 69 demontējami objekti, kas atrodas Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu, Bauskas, Ogres, Ludzas, Krāslavas, Mārupes, Saldus, Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Balvu, Augšdaugavas un Madonas novadā, kā arī Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
