Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 17. augustā, noraidīja "Saskaņas" deputātu priekšlikumu nodrošināt Izglītības likumā mazākumtautību izglītības programmas.
Saeimas komisija trešdien otrajā lasījumā turpināja skatīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem iecerēts pakāpeniski – līdz 2025. gadam – izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā.
Par likumprojektiem atbildīgā Saeimas komisija abus regulējumus otrajā lasījumā sāka skatīt pirmdien, 15. augustā, bet darbs pie to izskatīšanas vēl turpinās.
Līdz šim komisija izskatījusi visus 44 priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, turklāt visplašākās diskusijas izraisīja "Saskaņas" deputātu priekšlikumi, kas visi tika noraidīti.
Komisija noraidīja Borisa Cileviča (S) priekšlikumu Izglītības likumā paredzēt, ka Ministru kabinets nosaka izglītības iestāžu segregācijas monitoringa metodiku, kā arī izstrādā izglītības iestāžu desegregācijas vadlīnijas. Tāpat atbalstu neguva opozīcijas deputāta priekšlikums, ar kuru valdībai tiktu uzdots pienākums noteikt kritērijus un kārtību izglītojamo dzimtās valodas apguves nodrošināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības programmas ietvaros.
Atbalstu neguva arī Cileviča priekšlikums likumā paredzēt īstenot multilingvālas izglītības programmas.
Komisija arī noraidīja opozīcijas deputāta Edgara Kucina (S) priekšlikumu likumā paredzēt, ka izglītības iestādes tiek finansētas atbilstīgi pietiekamam vecāku pieprasījumam konkrētajā izglītības programmā.
Atbalstu arī neguva Kucina priekšlikums no likumprojekta izslēgt pantu, kas paredz obligātas valsts valodas zināšanas pedagogam.
Tāpat komisija noraidīja opozīcijas deputāta Igora Pimenova (S) priekšlikumu Izglītības likumā saglabāt pantu par mazākumtautību izglītības programmām.
Vienlaikus komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu likumā ietvert pantu par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmām, paredzot, ka pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka likumu izmaiņas izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tās atbalstīja valdība, kā arī pirmajā lasījumā pieņēma Saeima.
No IZM sniegtās informācijas izriet, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attiecināma uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmām un pamatizglītības programmām, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.
Plānots, ka sākot ar 2023. gada 1. septembri pašvaldības un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs mācības notiks valsts valodā. Tādējādi ar šo datumu paralēli netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma.
Vienlaikus mazākumtautību izglītojamiem tiks nodrošinātas iespējas pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros. Minētās programmas apguvi izglītojamiem finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. Tādējādi valsts un pašvaldība arī turpmāk nodrošinās mazākumtautībai piederīga bērna tiesības apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi pirmsskolas izglītības posmos.
IZM uzsver, ka ar likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu netiek pavisam izslēgta mazākumtautības valodas lietošana un kultūrvēstures apguve.
Tāpat likumprojekts paredz pakāpeniski ieviest valsts valodu visā pamatizglītības pakāpē - sākot ar 2023. gada 1. septembri vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē; ar 2024. gada 1. septembri – 2., 5. un 8. klasē; ar 2025. gada 1. septembrī – 3., 6. un 9. klasē.
Grozījumi Izglītības likumā arī paredz ierobežojumus ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu personai, kura neprot un līdz ar to nav spējīga lietot valsts valodu "C" līmeņa 1. pakāpē.
Atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta apkopotajai informācijai no 2019. gada līdz 2022. gadam, Valsts valodas centrs kopumā ir konstatējis 235 pedagogu valsts valodas nezināšanu un līdz ar to nespēju to lietot "C" līmeņa 1. pakāpē.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) pieejamiem datiem 2021./2022. mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā apgūst 15 553 bērni, no tiem 1286 bērni apgūst speciālās pirmsskolas izglītības programmu.
Pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā nodrošina 42 izglītības iestādes un 153 izglītības iestādes īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā. Savukārt 18 privātās izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā.
Pamatizglītības programmu no 1. līdz 9. klasei mazākumtautību valodā apgūst 45 756 skolēni, tajā skaitā speciālās izglītības programmu apgūst 518 skolēni. 29 izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā, tajā skaitā četras izglītības iestādes īsteno izglītības programmu poļu valodā, Rīgas Baltkrievu pamatskola – baltkrievu un Rīgas Ukraiņu vidusskola – ukraiņu valodā. Š.Dubnova Ebreju vidusskola īsteno izglītības programmu krievu un latviešu valodā, papildus mācot ebreju kultūru, vēsturi; Rīgas Igauņu pamatskola īsteno izglītības programmu igauņu valodā, papildus mācot igauņu valodu; Rīgas Lietuviešu pamatskola īsteno izglītības programmu latviešu valodā, papildus mācot lietuviešu valodu.
Piecas privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā un 12 privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā. Savukārt 112 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno izglītības programmu latviešu un mazākumtautības valodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
