Skolēniem nebūtu stundas ik dienu līdz dziļai pēcpusdienai, slodze izbalansētos arī skolotājiem. Mazinātos bērnu traumatisms, pazušanas, slīkšanas, un iegūtu tie, kuru vecāki nevar atļauties nometnes. Jūnijā vairāk rīkotu pārgājienus dabā, ekskursijas. Tāda ir provizoriskā ideja, kā izskatītos mācību gads ar īsāku brīvlaiku. Izglītības ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") stāsta, ka 1. septembri kā pirmo skolas dienu neaiztiktu. "Mācību gadu pagarinātu līdz Jāņiem. Pārējie brīvlaiki saglabātos," "Delfi" saka Muižniece. Pilotprojekta veidā to varētu veikt 2024./2025. mācību gadā. Trešdien šī tēma skarta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sanāksmē.
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2021. gada datiem, Krievijā un Latvijā ir visgarākais vasaras brīvlaiks pasaulē. Igaunijā skola beidzas 14. jūnijā, sākas 1. septembrī. Jūnijs aizpildīts ekskursijām un pasākumiem. Un tā tas ir jau desmit gadus.
Īsāks brīvlaiks Latvijā nav neiespējamā misija. Vismaz ne privātai skolai. To pierāda Rīgas Starptautiskās skolas pieredze, kura darbojas jau 25 gadus. Brīvlaiks sākas Jāņos, skola – augusta beigās. Mācības notiek angliski, taču puse no skolēniem ir nevis diplomātu bērni, bet – Latvijas iedzīvotāji. Piemēram, Avivas Kiršnas dēls Dāvids, kurš pirmos divus gadu mācījās valsts skolā. "Aizbēgām. Pārāk vecmodīgs mācību modelis," saka Aviva.
Lielākā daļa iesaistīto pušu ir par brīvlaika saīsināšanu, taču – ar vairākiem "bet", kas ļautu pārmaiņas īstenot. Šajā rakstā par šiem vairākiem "bet".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
