Izsoles sākumcena noteikta 25 000, kas ir vienāda ar īpašuma vērtību. Izsoles solis būs 500 eiro, bet gala cenai tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
Izsole sāksies 23. augustā, bet noslēgsies 22. septembrī.
Personai, kura vēlas piedalīties izsolē, jāiemaksā nodrošinājuma summa – 2500 eiro, kā arī jānosūta lūgums zvērinātai tiesu izpildītājai par autorizāciju izsolei līdz 12. septembrim.
Pēc "Lursoft" datiem, 2011. gadā reģistrētā "Cvir" pilnībā pieder 1985. gadā dzimušajai Rūtai Ligerei, kura ir arī patiesā labuma guvēja, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir tai pašā gadā dzimušais Roberts Ligers.
Pēdējais pārskats, kas pieejams "Lursoft" datubāzē, ir par 2019. gadu, un tajā uzņēmums norādījis, ka togad apgrozījis 62 860 eiro, taču gadu noslēdzis ar 8 087 eiro zaudējumiem. Tāpat uzņēmumam šā gada 15. augustā bija nedaudz vairāk nekā 23 000 eiro nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam un trīs kopš 2019. gada nenokārtotas parādsaistības.
"Delfi" jau rakstīja, ka savulaik muiža par ceturtdaļmiljonu eiro jau tika izlikta pārdošanā, taču neveiksmīgi.
"Delfi Bizness" pērn rudenī vēstīja par izaicinājumiem, ar ko var nākties saskarties muižu īpašniekiem, tostarp pieļaujot, ka, iespējams, tuvākā laikā "caur tiesu izpildītājiem izsolē beidzot (!) varētu nonākt līdzšinējo īpašnieku līdz kliņķim nolaistā slavenā Kaucmindes muižas pils. Tas vismaz vieš cerības, ka šī arhitektūras pērle pēdējā brīdī tiks paglābta no pilnīgas iznīcības. Tas gan būs atkarīgs no jaunā īpašnieka".
Jau kopš 15. gadsimta vidus Kaucmindes (Kauzmünde) īpašumus ordeņa mestri izlēņoja, reiz stāstījis ''Tūrisma Gids''. Tolaik to mēdza dēvēt par "Ibittenland". 17. gadsimtā Kaucminde pievienota Īslīcei, un līdz 18. gadsimta beigām šiem īpašumiem pievienoja Ezeres, Dzirkalnes un Jauno muižu. Muiža piederējusi varenām baltvācu dzimtām – fon Šultēm, fon Šepingiem, un līdz 1920. gadam tā bija fon Pālena dzimtas īpašums. Tad nāca agrārā reforma, un arī šī, līdzīgi kā daudzas citas muižas, nonāca valsts īpašumā.
Lielāko slavu Kaucminde iemantoja pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību un 1923. gadā šos īpašumus nodeva jaundibinātai Kaucmindes mājturības skolai, kur meitenes mācījās rokdarbus, virtuves un galda kultūru, lopkopības, dārzkopības un pat zemkopības vadīšanu.
Kaucmindes mājturības seminārs, ko 30. gadu nogalē pārdēvēja par Latvijas Mājturības institūtu, bija tā laika prestižākā mājturības skola, kuras slava saglabājusies pat līdz mūsdienām, un tās nosaukums kļuva par sinonīmu labai saimniekošanai un izglītotām sievietēm. Izglītība bijusi ļoti daudzpusīga.
Te mācīja gan viesmīlību un pavārmākslu, gan ar lekcijām un priekšlasījumiem viesojās arī, piemēram, viena no lielākajām latviešu filozofēm un literātēm Zenta Mauriņa, kas šo laiku ar siltām atmiņām piemin arī savā autobiogrāfijā. Skolas mācībspēkos bija arī mākslinieks Jēkabs Bīne, komponists Jēkabs Graubiņš un filozofs Teodors Celms. Jāpiebilst, ka mācības notika Rīgā un tikai vasarās audzēknes devās uz Kaucmindes muižu, kas atrodas dažus kilometrus no Rundāles.
2018. gadā Kaucmindes muižu piemeklēja liela nelaime – ugunsgrēks, pēc kura ēka ir pavisam sliktā stāvoklī.
"Tūrisma Gids" arī rakstīja, ka ir bijuši vairāki mēģinājumi pili sakopt, sakārtot un atjaunot, tomēr pirms četriem gadiem tas īsti nebija izdevies.
Par vērienīgiem plāniem iepriekš paziņoja arī eksministrs Māris Gulbis kurš bija mantojis daļu muižas. Apsvērti arī dažādi plāni izveidot te viesnīcu, kā viens no variantiem minēta arī starptautiska kultūras centra izveide ar koncertzāli, dažādām muzeja ekspozīciju un semināru nodarbību telpām.
Ņemot vērā objekta atrašanos pie ūdens krātuvēm, bija domāts arī par iespēju izveidot SPA centru, rehabilitācijas centru vai pansionātu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
