Biedrība atkārtoti pauž bažas par potenciālu Skultes LNG termināļa projekta tapšanu  (2)

Biedrība norāda, ka terminālim paredzētā teritorija atrodas kūrortā, kur nav lielam ķīmiskam objektam nepieciešamās infrastruktūras, pievedceļu, tāpat tas nav aprīkots ar velkoņiem, ledlaužiem, kā arī nav nepieciešamās tehnikas avārijas situācijai, lai varētu to ierobežot un likvidēt.

Tāpat biedrības ieskatā, "Skulte LNG" neesot komentējuši izmaksas, kas saistītas ar objekta ietekmi uz vidi īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tai skaitā, ietekmi uz "NATURA 2000" teritoriju, kuru apmērs nav aprēķināms, ņemot vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējumu šī projekta attīstītāji nav veikuši.

Vienlaikus biedrība arī vērš uzmanību uz izmaksām, kas saistītas ar regazifikācijas procesu, kāds paredzēts Skultes LNG projekta risinājumā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons, atbildot uz biedrības pārmetumiem, skaidro, ka, piemēram, saistībā ar atrašanās vietu bažām nevajadzētu būt. Ņemot vērā vietējo iedzīvotāju argumentētos iebildumus un cienot vēlmi aizsargāt Rīgas jūras līci un piekrastes zonu, terminālis tikšot izvietots krietni tālāk, tas ir, 5,2 kilometru attālumā no krasta, nekā sākotnēji plānots.

"Tas nebūs saskatāms no piekrastes, tādā veidā saglabājot esošo skatu. Cauruļvads līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei tiks izbūvēts zem jūras līmeņa un pazemē. Projekts tiks īstenots ekoloģiski droši, izmantojot modernākos iespējamos risinājumus," pauž Miķelsons.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvis atzīmē, ka saprot vēlmi paust interesi par projekta attīstību, tādēļ uzņēmums ir atvērts sarunai un aicina biedrību uz tikšanos, lai pārrunātu plānoto projekta īstenošanas gaitu un ietekmi.

Kompānijas ģenerāldirektors arī atzīmēja, ka pašlaik strādā kopā ar valdību un citām institūcijām, lai nodrošinātu projekta atbilstību visām vides aizsardzības normām, un projekts pozitīvi sekmētu Saulkrastu attīstību, kā arī Latvijas un visa reģiona enerģētisko drošību.

Piekrastes vides aizsardzības biedrība atzīmē, ka atšķirībā no, piemēram, Klaipēdas termināļa, kur gāzes izsūknēšana no viena tankkuģa tiek veikta dienas laikā, Skultes termināļa plānotais process līdzīga izmēra kravai prasītu apmēram nedēļu pie nosacījuma, ka laika apstākļi ir labvēlīgi, kas nozīmē, ka maksa par kuģi būs ievērojami augstāka Skultes risinājumā, un jāņem vērā, ka šī cena tiek iekļauta patērētāju gāzes gala cenā.

Tāpat biedrība pauž, ka "Skulte LNG" nav snieguši komentāru par izmaksām, kas saistītas ar teritorijas sakopšanu pēc termināla darbības izbeigšanas, ņemot vērā Eiropas klimata mērķus.

Reizē arī biedrība atzīmē, ka Skultes LNG termināļa projekta pārstāvji plāno jaudu, kas četras reizes pārsniegs Latvijai nepieciešamo, kas biedrības pārstāvjiem liek uzdot jautājumus par to, vai Skultes LNG termināļa gāzes cena, ņemot vērā virkni slēpto un papildu izmaksu, būs konkurētspējīga atvērtā tirgū un vai par to būs jāsamaksā ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

"Ir virkne citu neatbildētu jautājumu, no kuriem "Skulte LNG" projekta attīstītājs mēģina izvairīties, pieprasot nacionālo interešu statusu objektam, kam reālākas iespējas kļūt par nacionālās neveiksmes simbolu. Turklāt, personām, kuras ir finansiāli ieinteresētas projekta virzībā, nevajadzētu norādīt Latvijas valdībai, kas tai darāms," pauž biedrība.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības primārie mērķi ir aizsargāt Rīgas jūras līča - Vidzemes jūrmalas piekrastes, tajā skaitā Saulkrastu, Limbažu novadu dabu - jūru un jūras piekrasti, ekosistēmas, nepieļaut Skultes LNG realizēšanu Saulkrastu un Limbažu novada jūrmalā, tajā skaitā jūrā vai krastā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka biedrība dibināta 2021. gadā. Biedrības vienīgās amatpersonas ir Marta Timrota un Linda Egle.

Savukārt "Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016. gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn ieņēmumus no pamatdarbības nav guvusi, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs.