Daļai Latvijas uzņēmēju varētu būt jāpārtrauc darba attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, izņemot tiem, kas ieguvuši Eiropas "zilo karti", izriet no Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajām izmaiņām Imigrācijas likumā.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka otrdien, 16. augustā, notikušajā koalīcijas partneru sanāksmē tika apspriests jautājums par Krievijas iedzīvotāju brīvu pārvietošanos. Pēc premjera Krišjāņa Kariņa (JV) teiktā, koalīcija vienojusies, ka pastāvīgās uzturēšanas atļaujas, kas pienākas Latvijas pilsoņu laulātajiem, persona varētu saņemt pēc valsts valodas eksāmena nokārtošanas.
Ņemot vērā koalīcijā lemto, IeM izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem paredzēts, ka gadījumā, ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijas, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.
Ar likuma izmaiņām arī iecerēts līdz 2023. gada 30. jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Ievērojot to, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana tiek pārtraukta arī atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā, IeM rosina paplašināt Imigrācijas likumā paredzētos izņēmumus, proti, paredzēta iespēja saņemt atkārtotu TUA personām, kas ilgtermiņā uzturējušās Latvijā, kas uzturējušies Latvijā saistībā ar humāniem apsvērumiem vai valsts interesēm, vai kam ir vai ir bijušas ciešas ģimenes saites ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, bet valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ persona nekvalificējas Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai.
Paredzēts atkārtotu uzturēšanās atļauju izsniegt arī personām, kas bijušas studenti vai pētnieki un pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, lai uzsāktu nodarbinātību vai komercdarbību.
Ņemot vērā, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, uz ko attiecas lēmums pārtraukt izsniegt TUA, pieprasa ilgtermiņa vīzas, kas, tāpat kā uzturēšanās atļaujas, arī nodrošina iespēju ilgtermiņā uzturēties Latvijā, arī uz ilgtermiņa vīzu izsniegšanu attiecināts to izsniegšanas pārtraukums līdz 2023. gada 30. jūnijam, paredzot noteiktus izņēmumus, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem, nepārvaramu varu, valsts interesēm, starptautisko saistību un Eiropas Savienības normatīvo aktu ievērošanu.
Lai ievērotu valsts ekonomiskās intereses, vīzas paredzēts izsniegt arī starptautisko kravas un pasažieru pārvadājumu veicējiem. Likumprojektā paredzēts nodrošināt iespēju saņemt vīzu arī personām, kas ieceļo Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, uz kuru neattiecas uzturēšanās atļaujas izsniegšanas aizliegums.
Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, likuma izmaiņas paredz pārejas noteikums, proti, līdz tiesību akta projekta spēkā stāšanās dienai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņemtos ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju pieprasījumus izskatīt atbilstoši Imigrācijas likuma 2022. gada 29. jūnija redakcijai.
IeM norāda, ka likuma izmaiņām būs ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo uzņēmējiem nebūs iespēju turpināt darba attiecības ar darbiniekiem, kas ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kā arī komercreģistrā reģistrētajām amatpersonām - Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, nebūs iespēju turpināt uzturēties Latvijā, tādējādi apgrūtinot attiecīgo komersantu darbību.
Ministrijas informācija liecina, ka šā gada 1. jūlijā Latvijā ar derīgām TUA uzturējās 2180 darba ņēmēji un 144 komercreģistrā reģistrētas amatpersonas no attiecīgajām valstīm, kā arī 22 investori – ieguldītāji komercsabiedrību pamatkapitālā.
Ar derīgām vīzām, kas izsniegtas saistībā ar nodarbinātību, šā gada 1. augustā uzturējās 2099 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi.
Vienlaikus IeM piebilst, ka regulējums varētu veicināt Latvijas iedzīvotāju iesaisti darba tirgū, jo darba devēji nevarēs turpināt darba attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Imigrācijas likuma izmaiņas vēl jāskata Ministru kabinetā, bet gala lēmumu pieņems Saeima.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
