Jaunais mācību gads tiks organizēts klātienē, kā tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) preses konferencē par izglītības aktualitātēm 2022./2023.mācību gadā informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Attiecīgs lēmums šonedēļ esot pieņemts ministrijā. Vienlaikus gan joprojām tiks nodrošināti mājas testi, lai tajā brīdī, kad pedagogs vai skolēns jūtas slikti, tie varētu veikt šo testu, kā arī skolu direktoriem joprojām būs tiesības lemt par īslaicīgu pāreju uz hibrīda vai attālināto mācību režīmu.
Izglītības iestādes pašas varēšot vērtēt sejas masku lietošanas vajadzību.
Tomēr Muižniece uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā, ja radīsies kāds jauns vīrusa variants, arī izglītības nozare tiks ierobežota, vadoties pēc ekspertu ieteikumiem.
Savukārt oktobra un novembra laikā IZM sagatavos un sabiedrības apspriešanai nodos likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu, norādīja Muižniece.
Kā skaidroja ministre, pagarinātais mācību gads norisinātos līdz Jāņiem jeb līdz jūnija beigām. Sekojoši tiktu pagarināts pavasara brīvlaiks līdz divām nedēļām, ziemas brīvlaiks būtu trīs nedēļas garš, bet par rudens brīvlaika izmaiņām vēl ir plānots diskutēt.
Muižniece uzsvēra, ka pagarināts mācību gads palīdzētu izlīdzināt skolotāju un skolēnu noslogojumu, jo tas saīsinātu mācību dienas no vienas līdz divām mācību stundām. Sekojoši tas ļautu skolotājiem pilnvērtīgāk gatavoties nākamajai darba dienai, ļautu bērniem vairāk laika veltīt ārpusskolas aktivitātēm, kā arī dotu iespēju skolotājiem vairāk laika veltīt skolēniem, kuriem nepieciešama papildus palīdzība.
Papildus Muižniece uzsver, ka tas sniegtu iespēju mācības īstenot ārpus klases, piemēram, dodoties uz muzejiem, sadarbojoties ar citām skolām vai rīkojot nodarbības ārpus skolas.
Jau ziņots, ka Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) un izglītības ministres tikšanās laikā tika piedāvāts apspriest ideju atteikties no skolēnu rudens brīvlaika oktobrī, jo bērni uz šo laiku ir "iegājuši mācību ritmā, motivēti un enerģijas pilni mācīties".
Atbildīgā ministre tolaik pauda, ka skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi. Pagarinot mācību gadu, nedaudz, taču samazinātos skolotāju ikdienas darba slodze, sacīja ministre.
Viņa skaidroja, ka mācību norise vasarā ļautu organizēt nodarbības ārpus telpām svaigā gaisā, brīvā dabā, piemēram, rīkot pārgājienus, ekskursijas, radošas darbnīcas, fiziskas aktivitātes, kā arī apgūt specializēto kursu valsts aizsardzības mācībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
