Deputātu kandidātiem arvien zemāks izglītības līmenis. Vai tas ir 'jālabo'?

Idejas pamatā – neapmierinātība ar varas darbu

Bez tieši nolasāmās iniciatīvas par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem ir nolasāms arī zemteksts. "Klau, varbūt mums vajadzētu gudrākus cilvēkus [Saeimā]? Izskatās, ka esošie ir pietiekami dumji un stulbi, un neaptēsti. Tāpēc mums iet tā, kā mums iet," "lasa" sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Kā stāsta Kaktiņš, Latvijā ilgstoši, proti, vismaz pēdējo desmitgadi, vērojama uzticēšanās varai krīze. Vērojama arī neapmierinātība ar valdošās varas, parlamenta, darbību. Turklāt šo neuzticamības "liesmu" neizraisīja ne pandēmija, ne enerģētikas krīze. Tās tikai pielēja dažus eļļas pilienus. Iniciatīvu nedēļas laikā parakstīja vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Salīdzinot ar citām iniciatīvām, parakstīšanās rit ļoti raiti, norāda "Manabalss.lv" pārstāvis Didzis Meļķis.

Iedzīvotāju iegriba noteikt, ka par parlamentārieti var kļūt tikai cilvēks ar augstāko izglītību, "sakņojas" arī cilvēku vēlmē pēc vienkāršiem atskaites punktiem, pēc kuriem vadīties, vēlēšanu biļetenā velkot krustiņus un svītrojot deputātu vārdus. Izglītība ir viegli izprotams punkts, norāda Latvijas Universitātes (LU) profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers. Politoloģe Iveta Kažoka pieļauj, ka šī iniciatīva aktualizēta, jo ir "milzīgs kandidātu saraksts, kas pieteikti uz šīm vēlēšanām". Šogad uz deputāta krēslu cierē 1832 cilvēki, 13. Saeimas vēlēšanās – 1461 cilvēks, savukārt 12. Saeimas vēlēšanās piedalījās 1156 deputāta amata kandidāti.