Uzrunājot klātesošos, Valstiskuma balvas patrons Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka kultūras un pilsoniskuma sasaisti nacionālā valstī demonstrē daudzu valstu, tostarp arī Latvijas, naturalizācijas politika.
"Tā paredz, ka jebkuram topošajam pilsonim ir jāapgūst nācijas kultūras minimums. Tas aptver valodas prasmi, zināmu orientēšanos nācijas vēsturē un kultūrā. Šis minimums ir ieejas karte, kas ļauj jaunajam pilsonim iekļauties sabiedrībā. Un es uzskatu, lai labāk sasniegtu šo mērķi, šis likumā noteiktais prasību līmenis būtu jāpaaugstina. Tas patlaban, manuprāt, ir par zemu," norādīja prezidents.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) balvas pasniegšanas ceremonijā norādīja, ka valstiskums lielā mērā izpaužas caur personām un personībām, un balva palīdz novērtēt tos cilvēkus, kuri valsts labā darbojušies mūža garumā, vai varbūt izšķirošā mirklī spējuši izdarīt pareizo izvēli, kas uz labu mainījusi cilvēku un visas valsts likteņus.
Mūrniece atzīmēja, ka Latvijas vēsturē ir vismaz četras augusta dienas, kas saistās ar būtiskiem notikumiem cīņā par Latvijas valstiskumu: 1939. gada 23. augusts, kad tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, 1989. gada 23. augusts, kad notika akcija "Baltijas ceļš", 1991. gada 19. augusts, kad sākās pučs, un 1991. gada 21. augusts – Latvijas faktiskās neatkarības atgūšanas diena, kas tagad ir svētku diena, kurā tiek pasniegta arī Valstiskuma balva.
"Padomjlaika paliekas, pēc viņa domām, bija jaušamas šodienas cilvēku vēl joprojām dzīvajā vēlmē, lai kāds "kungs" vai "saimnieks" atnāktu un visas nebūšanas valstī ar stingru roku nokārtotu. Mūsu nākotnes domai jābūt: cik iespējams ātrāk katram pašam ir jābūt savas dzīves saimniekam! Taču būt saimniekam nozīmē spēju uzņemties atbildību, un tas nav viegli," atsaucoties uz sarunu ar Skujenieku, sacīja Mūrniece.
Dzejnieks arī uzsvēris, ka nomācoši ir vērot sociālās solidarizācijas trūkumu. Viņa secinājums bija vienkāršs, taču noteikts: stipra būs tikai savstarpēji sabalansēta valsts!
Tiekties uz sabalansētu valsti, kur katra atsevišķa cilvēka vērtība kļūst arvien nozīmīgāka – tam jākļūst par tuvāko gadu mērķi, aicināja Saeimas priekšsēdētāja. "Tie ir risinājumi, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību. Tie ir centieni attīstīt horizontālu politiku un starpnozaru sadarbību," sacīja Mūrniece.
"Taču, lai panāktu sabalansētu valsti, ir jābūt garantētai ilglaicīgai valsts attīstībai: jābūt novērstiem riskiem, ka kāds varētu uzbrukt mūsu valstij. Jābūt stiprai nacionālai apziņai, ka valsts ir mūsu dārgums," pauda Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētaja akcentēja arī šobrīd saspringto situāciju Latvijā un Eiropā, ko radījis Krievijas uzbrukums Ukrainai. "Tā ir cīņa, kurā Ukrainai ir jāuzvar, pretējā gadījumā zaudētāja būs visa Rietumu demokrātiskā pasaule," sacīja I.Mūrniece, uzsverot, ka, palīdzot nosargāt valstiskumu Ukrainai, mēs sargājam arī savu valstiskumu.
Valstiskuma balva pirmo reizi pasniegta 2021. gada 21. augustā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā. To pērn saņēma teologs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Juris Rubenis.
Jau ziņots, ka Skujenieks šogad 85 gadu vecumā devās mūžībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
