Atbalsts saules parkam un vietējiem medijiem – valdība spriež par Latgales attīstību

Otrdien valdības sēde Ludzā, galvenokārt, veltīta par valdības deklarācijā ietverto pasākumu ietekmi uz Latgales reģionu.

Sēdes sākumā Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales Partija) informēja ministrus par ekonomisko un sociālo situāciju Latgalē, kā arī iezīmēja novada nākotnes izaicinājumus.

Maksimovs kā izaicinājumu minēja tā dēvētās "viedās pašvaldības" koncepcijas ieviešanu, kas tostarp paredz pakalpojumu sniegšanu attālināti. Tāpat nepieciešams uzlabot reģionu un uzņēmējdarbības digitalizāciju un paplašināt speciālās ekonomiskās zonas darbību, iesaistot lauksaimniecības uzņēmumus.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs arī uzsvēra nepieciešamību veicināt mediju pieejamību latviešu un latgaliešu valodā. "Par to ir daudz runāts un darīts, tomēr redzam, cik svarīga patlaban ir informācijas nodošana un saņemšana. Ar Krievijas televīzijas kanālu atslēgšanu ir par maz, tāpēc ir jāvairo latviešu un latgaliešu saturs – sevišķi reģionālajos laikrakstos un radio, jo tiem vairāk uzticas," stāstīja Maksimovs.

Tāpat Latgales plānošanas reģions rosina Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus piešķirt pēc kvotu principa, piemēram, energoefektivitātes pasākumu finansēšanā.

Maksimovs norādīja arī uz nepieciešamību stiprināt ārējo un iekšējo drošību. Viņš atzina, ka Latgalē nevar izvietot NATO spēkus, tajā pašā laikā būtu nepieciešams NBS klātbūtni reģionā, kā arī fiziski nostiprināt valsts robežu. Latgalē nepieciešams arī stiprināt Iekšlietu ministrijas dienestu kapacitāti, kā arī finansiāli atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu izveidi Latgales pašvaldībās.

Tomēr plašākās diskusijas raisīja energoresursu krīze. Maksimovs informēja valdības pārstāvjus par atsevišķu Latgales lauksaimnieku priekšlikumu iznomāt 500 hektārus zemes lielākā saules enerģijas parka izveidei.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka minētais saules paneļu parka projekts ir liels izaicinājums un tas būtu risināms. Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) piebilda, ka Latgalē tiek plānots ne tikai vērienīgs saules enerģijas, bet arī vēja enerģijas parks. "Valdībai ir jādara viss, lai šie projekti virzītos uz priekšu," uzsvēra Pabriks.

Bažas par plānotajiem projektiem pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K), kura ieskatā šādu projektu īstenošanai ir nepieciešama valsts stratēģija, bet pagaidāma tādas neesot. "Vai šeit ir labākā saule un vējš? Es ārā nejutu vēju, bet tās ir tikai manas izjūtas. Es priecātos, ja Latgalē būtu labākais vēja parks un saules parks, bet jautājums ir par to, vai ejam pēc stratēģiska plāna? Vai nebūs tā, ka iedosim līdzekļus pazīstamiem uzņēmējiem, bet izrādīsies, ka cenas iet uz augšu, vienu brīdi nav saules vai vēja, un tad viss beidzas," sacīja Bordāns.

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S) stāstīja, ka, runājot par "zaļās enerģijas" ražošanu, būtu jādomā par dažādiem atbalsta veidiem, piemēram, atteikties no elektrības sadales izmaksām, ja privātuzņēmums piegādā enerģiju pašvaldībai.

Valdības sēdē nozaru ministri informēja par plānotajiem pasākumiem, lai sekmētu Latgales izaugsmi. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno izstrādāt un līdz šā gada 30. decembrim iesniegt Ministru kabinetā rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2023.–2025. gadam. Tāpat ministrija plāno izstrādāt informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem teritoriālās pieejas piemērošanai ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskajos atbalsta mērķos un pasākumos.

Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) apņēmusies turpināt uzsākto darbu pie atbalsta programmu izstrādes, lai jau 2022. gadā un 2023. gadā būtu nodrošināts gan Atveseļošanās un noturības mehānisma, gan arī jaunā ES struktūrfondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda atbalsts uzņēmējiem visā Latvijā, tādējādi virzoties uz inovācijām un zināšanām balstītu tautsaimniecības attīstību.

EM arī apņēmusies turpināt enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanu, kā arī īstenot pasākumus efektīvai pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, izstrādājot un pilnveidot atbalsta pasākumus energoresursu cenu krīzē, īstenojot Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ietvertos pasākumu, kā arī turpinot darbu pie dabasgāzes tirgus reģionālās paplašināšanas un stiprināšanas.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) norāda uz nepieciešamību izstrādāt kompleksu attīstības programmu ES ārējās robežas ekonomiskajai stiprināšanai Latvijas Austrumu pierobežas reģionos, izmantojot valsts un ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības resursus, veicot investīcijas infrastruktūrā, izglītībā, uzņēmējdarbības izaugsmē un konkurētspējā, saglabājot esošās un radot jaunas darba vietas.

FM aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sadarbībā ar nozaru ministrijām izvērtēt iespēju izstrādāt reģionu attīstības plānu, kurā ir apzinātas risināmās problēmas, noteikti īstenojamie pasākumi, nepieciešamais finansējums un iespējamais finansējuma avots. Plānojot reģionu attīstību un investīcijas reģionos, ņemt vērā Latvijas Austrumu pierobežas (Latgales un Alūksnes) īpašo statusu un prioritāti - investīcijas Latvijas Austrumu pierobežā īpašs kritērijs investīciju projektiem.

Arī Labklājības ministrija norāda uz nepieciešamību intensificēt investīciju piesaisti uzņēmējdarbības attīstībai Latgales reģionā, jo īpaši publiskās infrastruktūras objektu būvniecību, esošo un neizmantoto infrastruktūras objektu pielāgošanu/renovāciju, tādējādi veicinot jaunu darba vietu veidošanu reģiona iedzīvotājiem, kā rezultātā mazinātos bezdarbs, paaugstinātos iedzīvotāju ienākumu līmenis, pieaugtu Latgales reģiona iedzīvotāju sociālās nodrošinātības līmenis, pieaugtu piederības sajūta Latvijai.