Rīgas domes un VARAM starpā atkal izceļas domstarpības par bēgļu centra finansēšanu

Jau ziņots, ka iepriekš jūnija izskaņā par domstarpību cēloni kalpoja VARAM atteikums kompensēt bēgļu atbalsta centra izmaksas par martu un aprīli, kuru apmērs bija aptuveni 216 000 eiro.

Tad ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdeva VARAM izvērtēt un iesniegt valdībā lēmumprojektu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu, ņemot vērā, ka valdība apņēmusies kompensēt pašvaldību pamatotos izdevumus par Ukrainas bēgļu izmitināšanu.

Šoreiz vārdu apmaiņa pirmdienas vakarā izcēlās vietnē “Twitter” un tajā iesaistījies plašs loks politiķu, kuri nežēlojās izteikumos par pretējo pusi cita starpā arī pieminēt riebšanu un melus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) savos izteikumos arī norādīja, ka politiskā vienošanās par izdevumiem bija par marta un aprīļa mēnešiem. Diskusijā iesaistījās arī bijusī iekšlietu ministre, Saeimas deputāte Marija Golubeva (AP), norādot, ka viņas pieredzē "Finanšu ministrija un Ministru prezidenta birojs bija tie, kas spieda uz atbalsta samazināšanu".

Politiķes paustajam gan iebilda Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV), kura pauda, ka "tieši VARAM šobrīd nekompensē Rīgai izdevumus un tieši Ministru prezidents izdeva rīkojumu to iepriekš jau izdarīt".

Portāls "Delfi" vaicāja Ministru prezidenta birojam, vai šī premjera rezolūcija paredzēja finansējuma piešķiršanu Ukrainas bēgļu centram tikai martā un aprīlī, taču līdz otrdienas vakaram birojs komentārus nesniedza.

Otrdien abas puses sniegušas papildu informāciju par radušos situāciju. VARAM izplatījusi paziņojumu presei, kurā norāda, ka Rīgas domes pārstāvji sociālajos medijos izplata maldinošu informāciju par to, ka VARAM atsakās segt Rīgas pašvaldības izdevumus saistībā ar Ukrainas kara bēgļu Rīgas atbalsta centra izveidi un uzturēšanu. VARAM nostāja ir, ka tas neatbilst patiesībai.

Ministrija skaidrojumā gan piesauc kopējo finansējumu, ko dome saņēmusi, cita starpā norādot, ka vietvara saņēmusi "vienreizēju maksājumu par koordinācijas punkta izveidi un darbību martā un aprīlī 202 278,48 eiro apmērā". Tāpat tiek atzīmēts, ka dome jau sākotnēji lūgusi līdzekļus tikai par diviem mēnešiem – martu un aprīli.

"VARAM, atbilstoši premjerministra rezolūcijai un Finanšu un Tieslietu ministriju atzinumam, ir izstrādājusi un valdība ir apstiprinājusi Ministru kabineta rīkojumu. Tas paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", sedzot pašvaldības izdevumus par martu un aprīli – kā to ir lūgusi pati pašvaldība," skaidro VARAM.

Ministrija problēmas saskata arī dokumentos, kas domei jāiesniedz sakarā ar līdzekļu pieprasījumu. Proti, VARAM apgalvo, ka pašvaldība vairākām naudas līdzekļu pieprasījuma pozīcijām neiesniedza pamatojošos dokumentus, savukārt, tos pieprasot un sazinoties ar citām institūcijām, ministrija secināja, ka, iespējams, līdzekļus par vienu un to pašu aktivitāti, vienlaikus pieprasīts segt no vairākiem avotiem.

Pēc ministrijā paustā, ne visi iesniegtie pieprasījumi saistīti ar bēgļu centra uzturēšanu, lai gan Rīgas pašvaldības vēstulē un Ministru prezidenta rezolūcijā lūgts rast risinājumu koordinācijas punkta jeb Rīgas atbalsta centra izveides un darbības nodrošināšanas izmaksu segšanai martā un aprīlī.

Rīgas domē, savukārt, portālu "Delfi" informēja, ka tai nav saprotams, kādēļ VARAM pēc Ministru prezidenta rezolūcijas var atrast veidu, kā kompensēt atbalsta centra izmaksas par martu un aprīli, bet nevar sagatavot līdzīgu pieprasījumu par maiju, jūniju un jūliju.

VARAM savu noraidījumu kompensēt maija, jūnija un jūlija izmaksas galvaspilsētai pamato ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas nosaka, ka pasākumus atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Valdība pēc ministriju pieprasījuma var lemt par finansējuma piešķiršanu, tostarp atbalsta koordinācijas punktu izveidei un to darbības nodrošināšanai.

Savukārt, lai pašvaldībai varētu kompensēt papildu izdevumus, kas radušies sakarā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, šāda iespēja ir jāparedz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, skaidrojot VARAM atteikuma iemeslus, norāda dome.

Tajā pašā laikā pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ar valdības rīkojumu tika apstiprināts 29. aprīlī, paredz, ka vienotu valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta koordinācijas punktu izveide un to darbības nodrošināšana tiek finansēta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

VARAM reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, kas radušies sakarā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, paredzēts likumā.

Kopumā par Rīgas atbalsta centra darbības nodrošināšanu maijā, jūnijā un jūlijā Rīgas dome prasa 234 042 eiro. Šajā summā iekļauti atbalsta centra ēkas Kaļķu ielā 1 komunālie un apsaimniekošanas izdevumi, centra aprīkojuma noma, kā arī darba samaksa centra darbiniekiem.

Vienlaikus summā iekļauta Ukraiņu vidusskolas papildu telpu noma no Latvijas Universitātes mācību procesa nodrošināšanai.

Domē arī piebilst, ka šādas izmaksas būs jāsedz, kamēr vien atbalsta centrs darbosies. Savukārt gadījumā, ja finansējums tā arī netiks nodrošināts, var nākties izvērtēt centra turpmāko darbību.

Ja šāda centra Rīgā nebūs, tad Ukrainas civiliedzīvotājiem primārie pakalpojumi nebūs pieejami vienuviet. Tas nozīmē, ka ap 17 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri jau reģistrējušies Rīgā, kā arī tie, kas turpmāk ieradīsies Rīgā, dosies saņemt pakalpojumus uz valsts iestāžu klientu apkalpošanas punktiem, kas radīs papildu slogu arī valsts iestādēm.

Kā ziņots, iepriekš, kad šādas domstarpības izcēlās, Ministru prezidents ar rezolūciju uzdeva VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēt un iesniegt valdībā lēmumprojektu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu, ņemot vērā, ka valdība ir apņēmusies kompensēt pašvaldību pamatotos izdevumus par Ukrainas bēgļu izmitināšanu.

Savukārt VARAM portālam "Delfi" norādīja, ka, lai kompensētu radušos izdevumus par Rīgas vienotā atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem darbību martā un aprīlī, nolemts grozīt attiecīgo valdības rīkojumu, kas nosaka atbalsta sniegšanas kārtību.

Rīgas atbalsta centra mērķis ir nodrošināt Rīgā patvērumu meklējošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju visus primāri nepieciešamos valsts un pašvaldības pakalpojumus saņemt vienuviet.

Centrā ikdienā strādā un pakalpojumus nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, Nodarbinātības valsts aģentūra, Nacionālais veselības dienests, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī Rīgas pašvaldības struktūrvienību – Labklājības departamenta, Izglītības, sporta un kultūras departamenta, Pašvaldības policijas, Apkaimju iedzīvotāju centra, SIA "Rīgas satiksme" un Rīgas digitālās aģentūras – darbinieki.

Katru dienu centrā kopā ar valsts un pašvaldības darbiniekiem strādā nevalstiskās organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem", "Latvijas Sarkanais krusts", "Skalbes" u.c., kā arī brīvprātīgie. Maijā centrā ir sāktas arī dažādas sociālās iekļaušanas aktivitātes, kā piemēram darba birža un dažādas apmācības, lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā kā nodokļu maksātājiem nevis tikai sociālās palīdzības saņēmējiem. Rīgas valstpilsēta no saviem budžeta līdzekļiem organizē arī brīvā laika nodarbības Ukrainas bērniem.