Aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju atzīst, ka vīriešu un sieviešu tiesības aizvien nav vienlīdzīgas  (5)

Iedzīvotāji uzskata, ka visvairāk līdztiesības trūkst atalgojuma apmērā, bērnu audzināšanā, ikdienas pienākumu sadalē ģimenē un karjeras izaugsmē. Skeptiskākie par vienlīdzīgām iespējām savā valstī ir Lietuvas iedzīvotāji, optimistiskākie - Igaunijas.

Aizspriedumi pret sievietēm vadītājām

Gandrīz katrs piektais Baltijas iedzīvotājs (19%) uzskata, ka lielo uzņēmumu vai organizāciju vadīšana ir vairāk piemērota vīriešiem nekā sievietēm. Tāpat daļa aptaujāto par vīriešu dzimumam atbilstošākiem uzskata izpilddirektora, viceprezidenta, valdes vai padomes locekļa un direktora amatus.

"Lai gan lielākā daļa baltiešu uzskata, ka vairums profesiju ir vienlīdz piemērotas abiem dzimumiem, tomēr daļā sabiedrības pret sievietēm - vadītājām joprojām valda nepamatoti aizspriedumi, piemēram, ka viņas ir mazāk noturīgas pret stresu, nevar būt izteiktas līderes. Tajā pašā laikā, vērtējot savus tiešos vadītājus, aptaujas datos nav novērojamas atšķirības, ka kāds no dzimumiem vadītāja pozīcijā ar saviem pienākumiem tiktu galā veiksmīgāk. Tas nozīmē, ka joprojām nepastāv konsekvence starp to, kādā sabiedrībā vēlamies dzīvot un kā rīkojamies, proti, vārdiem neseko darbi," komentē "Forta Research" vadītāja Linda Ezera.

Biežāk diskriminē, pieņemot un atalgojot darbiniekus

Latvijā aptuveni trešdaļa (37%), bet Lietuvā un Igaunijā gandrīz puse iedzīvotāju (attiecīgi 48% un 46%) atzīst, ka ir saskārušies ar dzimumu diskrimināciju, galvenokārt, saņemot zemāku atalgojumu vai meklējot darbu. Daudz spēcīgāk šo problēmu izjūt sievietes. Ja zemāku algu par padarīto darbu saņēmusi 28% aptaujāto sieviešu, tad ar šādu problēmu sastapušies vien 6% vīriešu. Ar diskrimināciju, meklējot darbu, saskārusies aptuveni ceturtā daļa (24%) Baltijas sieviešu iepretim katram desmitajam (9%) vīrietim.

Pētījums liecina, ka ar diskrimināciju iedzīvotāji, jo īpaši sievietes, sastopas arī, veicot savus darba pienākumus. Aptaujātie ir izjutuši nevienlīdzīgu attieksmi no vadības, sadarbības partneru, klientu un kolēģu puses. Retāk nevienlīdzīga attieksme sastopama izglītības iestādēs, valsts un pašvaldības institūcijās, medicīnas iestādēs, kā arī bankās un finanšu institūcijās.

Uzskati mainās līdz ar paaudzēm

Stereotipiski uzskati par dzimumu atšķirībām vairāk izteikti vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kamēr jaunākā paaudze ir dzimumneitrālāka. Aptaujātie vecuma grupā virs 50 gadiem daudz biežāk norādījuši, ka sievietes ir emocionālākas nekā vīrieši, sievietes galvenā loma ir rūpēties par māju un ģimeni, vīrietim ir jāpelna vairāk nekā sievietei, vīrieši ir ambiciozāki nekā sievietes u.tml. Samazinoties aptaujāto vecumam, aizspriedumi ir mazāk izteikti.

"Stereotipi un aizspriedumi ir ļoti grūti maināmi, tos nodod no paaudzes uz paaudzi, tomēr pozitīvā ziņa ir tā, ka izmaiņas notiek. Sievietes kļūst pārliecinātākas, aizvien vairāk atbalsta viena otru. Arī biznesa organizācijas saprot, ka dažādība ir vērtība. Kompānijas "Novatore" viens no mērķiem ir panākt, lai tās notiek ātrāk un varam dzīvot tādā sabiedrībā, kādā paši vēlamies - kur vienlīdzīgas tiesības ir nodrošinātas neatkarīgi no dzimuma," komentē "Novatore" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa.

"No vienas puses, vēlamies iedrošināt pašas sievietes būt pārliecinošākas un uzņemties atbildību par savu profesionālo izaugsmi, kļūt par vadītājām un līderēm. Bet visu atbildību nevaram uzlikt tikai uz sieviešu pleciem. Aicinām arī biznesa uzņēmumus būt progresīvākiem - piemēram, "Lursoft" dati liecina, ka Latvijā Top 500 uzņēmumos vadošajos amatos ir tikai 20% sieviešu, bet starptautiski pētījumi parāda, ka uzņēmumi, kuru vadībā ir dažādība, ir inovatīvāki un pelnošāki," uzsver Lejiņa.