Plāno apgrūtināt izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta  (1)

Reaģējot uz 2022. gada februārī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, AM sākusi īstenot ieceri Latvijā ieviest VAD.

Plānots, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža.

AM plāno attīstīt četrus VAD izpildes veidus – dienests Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībā, dienests Zemessardzē, augstskolu studentu speciālās militārās apmācības apguve un valsts civilais dienests.

VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā.

"Ņemot vērā iespēju, ka daļa pilsoņu vēlēsies izvairīties no obligātā dienesta, jāparedz iespējas, kā atturēt VAD karavīrus apzināti, lai tiktu sodīti disciplināri, izdarīt pārkāpumus, par ko iespējams saņemt sodu – atvaļināšanu no aktīvā dienesta, kā arī, nepiemērojot sodus, kas ir neadekvāti VAD karavīru dienesta ilgumam, samaksai un statusam," norāda AM.

Ministrijā uzsver, ka nepieciešams paredzēt mehānismus, kā nepieļaut iespēju izvairīties no VAD.

"Jānodrošina, ka pienākums pildīt dienestu ir visiem pilsoņiem vienlīdzīgi, nevis tikai tiem, kuri nezināja vai nemācēja atrast veidu, kā no dienesta izvairīties," pauž AM.

Ministrija piedāvā veikt grozījumus Militārās disciplināratbildības likumā, mainot normas par personu disciplināro sodu veidiem, ko varēs piemērot VAD karavīriem, paredz ierobežot disciplināro sodu veidus, tādējādi preventīvi atturot no apzinātu disciplinārpārkāpumu izdarīšanas, kas novestu pie tādu soda veidu saņemšanas, kas ļautu pamest dienestu.

AM norāda, ka daļa disciplināro sodu, kas piemēroti karavīriem, kas labprātīgi izvēlējušies dienēt, nav piemēroti VAD karavīriem, līdz ar to ar grozījumiem Militārās disciplināratbildības likuma 14. panta pirmajā daļā paredzēti tāda soda veidi kā:

Piedāvāts arī grozīt likuma 26. panta pirmo daļu, kas šobrīd paredz laiku, kad profesionālā dienesta karavīram tiek dzēsts disciplinārsods, bet turpmāk jādiferencē tiesību normas piemērošana VAD karavīriem un profesionālā dienesta karavīriem.

Likumprojekts vēl jāskata Ministru kabinetā, bet gala lēmums par to jāpieņem Saeimai.

Jau vēstīts, ka koalīcijas partija konceptuāli atbalsta ideju par valsts aizsardzības dienestu (VAD), tomēr Aizsardzības ministrijai (AiM) vēl jāizstrādā detalizētāks piedāvājums, lai VAD ideju saprastu katrs iedzīvotājs, iepriekš pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) iepriekš paziņoja, ka plāno jau no nākamā gada Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu (VAD).

Plānots, ka no 2023. gada 1. janvāra norisināsies brīvprātīgais iesaukums, taču pēc tam divreiz gadā norisināsies iesaukums, kurā varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem:

Alternatīvais dienests sevī ietvertu darbu, kas saistīts ar civilo aizsardzību, piemēram, AM, Iekšlietu ministrijā vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestā.

Paredzēts, ka dienests ilgtu 11 mēnešus, kā arī tam pa vidu būtu viens brīvlaika mēnesis. Ministrs vairījās komentēt potenciālās jaunā dienesta izmaksas, taču norādīja, ka pirmos divus gadus to būs iespējams uzturēt, izmantojot pastāvošo infrastruktūru. Par dienestu paredzēta mēnešalga 400 eiro apmērā.

No 2023. gada līdz 2028. gadam plānots noteikt pārejas periodu, kurā būs iespējams atteikties no AM piedāvājuma, taču iecerēts, ka pēc 2028. gada viens no četriem dienesta veidiem būs jāiziet.

Dienestam būtu pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem (ja persona tobrīd vēl mācās, tad iesaukums notiktu pēc absolvēšanas).

Sievietes varēs dienestam pieteikties brīvprātīgi.