Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par gaidāmā pedagogu streika prasībām ir gatava kompromisiem, pirdien LTV "Rīta panorāmā" izteicās LIZDA vadītāja Inga Vanaga. Vēlāk Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nāca klajā ar paziņojumu, ka atbalsta LIZDA izvirzītās prasības.
Vanaga konkrētus kompromisa risinājumus, kas būtu pieņemami arodbiedrībai, gan neatklāja, jo vispirms gaidot IZM piedāvājumus LIZDA prasību risināšanai.
Piemēram, jautājumā par izmaiņām slodzēs LIZDA saprotot, ka kontaktstundu mazināšana nevar notikt uzreiz, tajā pat laikā arodbiedrība neesot gatava piekrist IZM piedāvātajam variantam izmaiņas slodzēs veikt līdz 2028.gadam, kas esot pārāk garš termiņš.
Pušu sarunas par LIZDA streika prasībām sāksies otrdien, 30. augustā pulksten 9.
Vakanču portālā pašlaik esot redzamas 400 pedagogu vakances, bet Vanaga domā, ka to esot daudz vairāk – ap 1000.
LBAS pirmdien paziņoja, ka atbalsta LIZDA izvirzītās prasības un pieprasa sabalansēt pedagogu darba slodzi sākot no nākamā gada, kā arī ievērot likumā noteikto pedagogu atalgojuma principu ievērošanu.
LBAS, atbilstoši Darba strīdu likuma 14. pantam, pieprasa izpildīt LIZDA izvirzītās prasības – izpildīt Izglītības likuma 53. pantu, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.
Atbilstoši likumam, pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.- 2027. gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem, un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam, sākot no 2023. gada.
Tāpat arodbiedrību savienība pieprasa ministriju sabalansēt darba slodzi visiem pedagogiem no 2023. gada.
LBAS uzskata, ka prasības ir samērīgas attiecībā pret pedagogu ieguldīto darbu izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Nekonkurētspējīgā pedagogu darba samaksa un tai neatbilstošā darba slodze jau ilgstoši negatīvi ietekmē izglītības nozarē nodarbināto profesionālās dzīves kvalitāti. Izglītības un zinātnes nozarē nodarbinātie ir pelnījuši cieņpilnu attieksmi, cienīgu darba samaksu par visu padarīto darbu, kura ne tikai ļauj izdzīvot šodienas aizvien pieaugošās inflācijas apstākļos, bet arī uzlabot savas dzīves kvalitāti, tādējādi nodrošinot radošu, dinamisku un kvalitatīvu mācīšanās procesu un plānotos sasniedzamos rezultātus.
Kā portālu "Delfi" informēja LBAS, tā ir nosūtījusi atbalsta vēstules LIZDA prasībām Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA), Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (K), finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam (JV).
Jau vēstīts, ka, uzturot divas galvenās prasības – par valdības dokumentos solītu un iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu, kā arī par darba slodzes sabalansēšanu ātrāk nekā sešu gadu periodā – LIZDA Padome pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu sākot ar 19. septembri organizēt izglītības un zinātnes darbinieku beztermiņa streiku.
LIZDA iepriekš norādīja, ka, lai gan pēc Padomē notikušajām diskusijām ar izglītības ministri ir radusies zināma cerība par kompromisu iespējamību, tās priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvērusi, ka līdzšinējās bēdīgās pieredzes mācīta, pedagogu saime nav gatava paļauties uz mutiskiem solījumiem, tādēļ streiku varēs novērst tikai reāli valdības lēmumi.
Streika forma būs izglītības un zinātnes darbinieku darba pārtraukšana. Darba pienākumi netiks veikti līdz brīdim, kamēr tiek panākta LIZDA streika prasību izpilde, lai šādi pievērstu atbildīgo valsts amatpersonu un sabiedrības uzmanību kritiskajai nevienlīdzības situācijai nozarē un panāktu streika prasību izpildi.