Valsts kontrole revīzijā "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" konstatējusi neatbilstības gandrīz katrā to pārvaldības un darbības aspektā – stratēģiskajā vadībā un attīstības plānošanā, finanšu pārvaldībā un rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu, iekšējās kontroles sistēmas izveidē un uzraudzībā. Vairākos gadījumos ostu pārvaldes neievēro tām saistošo tiesību aktu prasības.
Otrdien, 30. augustā, publiskotajā Valsts kontroles revīzijā teikts, ka Latvijā ir septiņas mazās ostas – Skultē, Mērsragā, Salacgrīvā, Pāvilostā, Rojā, Jūrmalā un Engurē, kuru īpatsvars kopējā ostu kravu apgrozījumā ir apmēram 4%. Mazās ostas galvenokārt specializējušās apaļkoku, šķeldas un koksnes granulu eksportā, granīta šķembu un citu būvmateriālu eksportā, kūdras eksportā, svaigu un saldētu zivju pieņemšanā.
Revidenti secinājuši, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem (ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
