Otrdien, 30. augustā, valdība varētu lemt par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla projektam, bet vēlāk valdībai būs jālemj par valsts līdzdalību minētajā projektā, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pirmdien, 29. augustā, Ministru kabinets ārkārtas sēdē aiz slēgtām durvīm uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par potenciālajiem LNG terminālu projektiem – AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā.
Valdība pirmdien konkrētu lēmumu nepieņēma, bet EM patlaban gatavo lēmuma projektu, ko plānots Ministru kabinetā skatīt otrdien, 30. augustā.
Kariņš žurnālistus informēja, ka pirmdien valdība ārkārtas sēdē uzklausīja drošības dienestu ziņojumu par abiem LNG termināla projektiem un, balstoties uz šo ziņojumu, EM lēmuma projekts tiek precizēts.
Pēc viņa teiktā, LNG termināla projektam tiks piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, kas atvieglos tā īstenošanas gaitu.
Premjers gan atturējās sniegt detalizētākus komentārus par potenciālo LNG termināla projektu, solot visu informāciju sniegt otrdien pēc valdības sēdes.
Vienlaikus Kariņš atklāja, ka otrdien EM valdībā varētu iezīmēt skaidru grafiku, kādā termiņā LNG termināla projekts ir īstenojams, bet vēlāk valdība varētu lemt par iespējamu valsts iesaisti minētajā projektā, piemēram, solot garantijas, ieguldot kapitālā vai kā savādāk.
Deputāts Juris Pūce uzsvēra, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka "Attīstībai/Par!" ieskatā pret LNG termināla projektu nevar attiekties kā pret parastu lēmumu par gāzes piegādēm, ņemot vērā, ka ārkārtēji lēmumi par gāzes piegādēm būs jāņem ne tikai šoziem.
Pūce uzsvēra, ka saistībā ar LNG termināla projektu ir svarīgas trīs lietas – kur tas atradīsies, tam jānosaka nacionālo interešu objekta statuss un jāapsola ka valsts pret šo projektu izturēsies kā pret īpaši svarīgu investīciju.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) uzsvēra, ka lēmums par LNG termināli ir jāpieņem nekavējoties, un viņš cer, ka EM uz otrdienu sagatavos konkrētu ceļa karti – no projekta īstenošanas līdz gāzes piegādēm
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aprīlī paziņoja, ka Latvija būvēs savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināļa attīstītājiem ir vērtēs šāda termināļa atrašanās vieta.
Šā gada 7. jūnijā valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par saņemtajiem projektu pieteikumiem LNG termināļa izveidei Latvijā. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdēs informēja, ka padziļināti tiks vērtēta iespēja attīstīt LNG termināli Skultē vai Kundziņsalā.
Savukārt augustā portāls "Delfi" vēstīja, ka tolaik valdība bija gatava atbalstīt LNG termināļa būvniecību Kundziņsalā, bet to neizdarīja alternatīvā projekta – Skultes varianta atbalstītāju – politiskās partijas "Konservatīvie" – kategorisko iebildumu dēļ.
Kundziņsalas projekts no valsts prasa mazāk, taču pastāv bažas par drošības riskiem. Līdz pagājušā gada beigām tas piederēja uzņēmējiem no Krievijas ar saitēm Kremlī. Ministru prezidenta birojā pieļāva, ka jebkādas bažas par krievu naudu projektā var izslēgt, iekļaujot projektu Nacionālās drošības likumā kā kritiskās infrastruktūras objektu, lai dienestiem būtu pamats veikt dziļākas pārbaudes.