Pārbaudīs visus Latvijā ieceļojošos Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus  (6)

Līdz šim noteikumi paredzēja, ka Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju ne retāk kā reizi trijos gados pārskata šo noteikumu pielikumā esošo valstu sarakstu un informē iekšlietu ministru par tajā nepieciešamajām izmaiņām.

Drošības dienests iesaka sarakstā iekļaut Baltkrieviju, Kamerūnu un visu Krievijas Federāciju (līdz šim papildu pārbaude tika veikta Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuru dzīvesvietas adrese vai dzimšanas vieta bija Čečenija, Dagestāna, Ingušija un Ziemeļosetija).

Ar izmaiņām noteikumos turpmāk, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju minēto valstu pilsoņiem, tiks veikta papildu pārbaude, lai izvērtētu, vai ārzemnieka ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ja Krievijas un Baltkrievijas iekļaušana sarakstā tiek pamatota ar drošības apsvērumiem, tad Kamerūnas iekļaušana tiek pamatota ar faktu, ka pēdējos gados palielinās Kamerūnas pilsoņu iesniegto ilgtermiņa vīzu pieteikumu skaits – 2018. gadā tika saņemti četri pieteikumi, 2019. gadā – 22, 2020. gadā – 83, bet 2021. gadā jau 216 pieteikumi.

Tāpat 2021. gadā vēstniecībā būtiski audzis tieši Kamerūnas pilsoņiem atteikto vīzu skaits – no kopumā 36 vīzu atteikumiem 33 vīzas ir atteiktas Kamerūnas pilsoņiem. Tāpat gan vēstniecībā, gan Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, veicot Kamerūnā izsniegto dokumentu legalizāciju, bieži tiek konstatēti dokumenti ar redzamām viltojumu pazīmēm.

"Pastāvot augstam viltoto dokumentu īpatsvaram, rodas pamatotas aizdomas par šo dokumentu iesniedzēju patieso identitāti, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Kamerūnas pilsoņu ieceļošana varētu būt saistīta ar draudiem valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai," secina drošības dienesti.

IeM norāda, ka saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā no šā gada 25. februāra uz nenoteiktu laiku Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs ir pārtraukušas vīzu pieteikumu pieņemšanu no Krievijas pilsoņiem.

Tiesa, vīzas tiek izsniegtas tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, ja tas saistīts ar humāniem apsvērumiem, proti, ja vīzas pieteicējam konstatējams dzīvības vai drošības apdraudējums, īpaši tas attiecas uz Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kā arī radinieku smagas slimības vai bēru gadījumā. Tādu pašu modeli realizē arī Igaunija un Lietuva, kā arī Polija un Čehija.

Otrdien Prāgā norisināsies Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes neformālā sēde, kurā tiks spriests par ES vīzu liegumu Krievijas Federācijas pilsoņiem.

ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels intervijā svētdienas vakarā izteicies, ka pilnīgs aizliegums Krievijas pilsoņiem iebraukt ES nav laba ideja.

Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) mikroblogošanas vietnē "twitter" pavēstījis, ka viņš ES Ārlietu padomes neformālajā sēdē kopā ar līdzīgi domājošām valstīm iestāsies par ES vīzu liegumu Krievijas Federācijas pilsoņiem gan drošības apsvērumu, gan Krievijas agresijas Ukrainā dēļ.