Nacionālo LNG termināli attīstīs 'Skulte LNG Terminal'  (18)

Kopumā tika vērtēti divi potenciālie LNG termināla projekti - "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Iepriekš portāls "Delfi" vēstīja, ka Skultes projekta izmaksas tiek lēstas ap 120 miljoniem eiro – gan pats terminālis, gan cauruļvads līdz Inčukalna krātuvei.

Kariņš norādīja, ka minētajam projektam tiks piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, bet līdz 20. septembrim Ekonomikas ministrija iesniegs valdībā konkrētu likumu, kas paredzēs projektam piešķirt minēto statusu.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) piebilda, ka LNG projektu Saulkrastos plānots īstenot līdz 2024. gada rudenim.

Indriksone skaidroja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana nozīmē ātrāku termināla projektēšanas un būvniecības procesu, turklāt tādējādi arī terminālis tiek atzīts kā valstij un drošībai svarīgs objekts.

Pēc ministres teiktā, valdība lēmumu par termināla būvniecību Saulkrastos pieņēma, balstoties uz drošības dienestu sniegto informāciju, atturoties sniegt detaļas par to, kāpēc tika noraidīts Kundziņsalas projekts.

Pēc šodienas valdības lēmuma Ekonomikas ministrija līdz septembra vidum izstrādās konkrētu likumu, kā arī šajā laikā tiks meklētas "sadarbības formas" ar projekta attīstītājiem Salacgrīvā. Tad arī būs zināms, vai un kādā veidā projektam būs nepieciešamas valsts atbalsts.

Komentējot iespējamo valsts un LNG termināla īpašnieka sadarbību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja uz praksi, kad gāzes pasūtītājs tirgotājam dod garantijas. "Ja viena puse sniedz garantijas, ka tā iegādāsies gāzi noteiktos apjomos, tad otra puse var sniegt garantiju, ka gāzes apjoms tiks nodrošināts," skaidroja Bordāns.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons paziņojumā medijiem pauž, ka šodienas valdības lēmums ir ne tikai "zaļais koridors" "Skulte LNG Terminal" īstenošanai, bet tas ir nozīmīgs solis Latvijas un Baltijas jūras reģiona enerģētiskajai drošībai.

"Mēs esam patiesi gandarīti, ka neskaidrību posms ir beidzies un varēsim ātrākiem soļiem virzīt projektu uz īstenošanu. Valdība mums ir noteikusi termiņu – 2024. gada rudens sezona – darīsim visu iespējamo un no mums atkarīgo, lai Skulte LNG Terminal projekts būtu gatavs iespējami ātrākajos termiņos un pat apsteigt noteikto. Esam gatavi sadarboties ar valdību un visām iesaistītajām pusēm," pauž Miķelsons.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aprīlī paziņoja, ka Latvija būvēs savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināļa attīstītājiem ir vērtēs šāda termināļa atrašanās vieta.

Šā gada 7. jūnijā valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par saņemtajiem projektu pieteikumiem LNG termināļa izveidei Latvijā. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdēs informēja, ka padziļināti tiks vērtēta iespēja attīstīt LNG termināli Skultē vai Kundziņsalā.

Savukārt augustā portāls "Delfi" vēstīja, ka tolaik valdība bija gatava atbalstīt LNG termināļa būvniecību Kundziņsalā, bet to neizdarīja alternatīvā projekta – Skultes varianta atbalstītāju – politiskās partijas "Konservatīvie" – kategorisko iebildumu dēļ.

Kundziņsalas projekts no valsts prasa mazāk, taču pastāv bažas par drošības riskiem. Līdz pagājušā gada beigām tas piederēja uzņēmējiem no Krievijas ar saitēm Kremlī.

Portāls "Delfi" iepriekš vēstīja, ka Skultes projekta lielākā īpašniece ir "Nacionālā gāzes termināļa biedrība". Tā kā tā nav uzņēmums, nedz īpašnieki, nedz patiesie labuma guvēji tai nav jānorāda. Vēl 13,5% projektā pieder Amerikas latvietim Pīteram Ragaušam, kurš ir arī partijas "Konservatīvie" ziedotājs, bet šopavasar 19,2% iegādājies uzņēmums "Virši-A".

"Skulte LNG Terminal" valdes loceklis ir Uldis Salmiņš. Viņš bija AS "Diena" vadītājs laikā, kad uzņēmumu pārņēma Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimeņu uzņēmumi. Pēc tam viņš publiski no saistības ar "oligarhiem" novērsies, atklājot, kā politbiznesmeņi ietekmējuši medija darbu. Atbildot uz "Delfi" jautājumu par to, kādēļ projekts joprojām pieder biedrībai, viņš skaidro, ka termināļa izveide bija biedrības ideja jau gāzes tirgus atvēršanas procesā un tā popularizēja domu par lokāciju Skultē. "Biedrība nodibināja AS "Skulte LNG Terminal" pēc tam, kad parādījās LNG industrijas pārstāvju interese par projektu. Līdz ar investoru piesaistes procesa pabeigšanu biedrība izstāsies no projekta un to pārņems privāti investori," informē Salmiņš.

Biedrības biedri ir SIA "Gason" dibinātājs Renārs Miķelsons, enerģētikas nozares uzņēmējs no Malaizijas Arnfins Unums (Arnfinn Unum), jurists Viesturs Brakovskis, bijušais Ekonomikas ministrijas ierēdnis, ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gatis Ābele un kādreizējais AS "Diena" vadītājs Uldis Salmiņš.

Līdz šim galvenais Skultes projektu bremzējošais faktors bija "Latvenergo" nevēlēšanās sniegt garantijas, ka termināli izmantos. Pašlaik "Latvenergo" ir izvēle, kurā vietā izdevīgāk un lētāk saņemt gāzi. Klaipēdas terminālis saņem Lietuvas subsīdijas, tādēļ nākamajiem termināļiem jādomā, kā panākt tikpat zemu tarifu. Garantēts maksājums no lielākā dabasgāzes patērētāja Latvijā noteikti palīdzētu, skaidro termināļa vietas izvēlē iesaistītās personas.