Otrdien, 30. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts TM sagatavotais starpziņojums par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķiniem un turpmāko rīcību iespējamās zaudējumu kompensācijas prasības celšanai pret Krieviju kā PSRS tiesību mantinieci.
Ar minēto jautājumu nodarbojas komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai.
Ministrijā skaidroja, ka komisija turpina apkopot materiālus no 70 pētījumiem un 62 ekspertīzēm un paredzējusi nākamā gada martā valdībā iesniegt noslēguma ziņojumu par veiktajiem PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķiniem, lai to varētu izmantot iespējamās zaudējumu atlīdzības prasības noformēšanai un iesniegšanai starptautisko tiesību institūcijās.
Ministru kabinetā iesniegtajā starpziņojumā ir pārskats par gatavotā apkopojuma saturu, aprēķinu metodoloģijām, lai izvērtētu okupācijas rezultātā Latvijas valstij radītos demogrāfiskos, tautsaimniecības, finansiālos, militāri rūpnieciskā kompleksa un videi nodarītos zaudējumus.
Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks, asociētais profesors Gatis Krūmiņš norāda, ka PSRS okupācijas zaudējumu apzināšana un aprēķināšana naudas izteiksmē ir mūsu pienākums un tā ir daļa no okupācijas seku likvidēšanas.
"Šī brīža ģeopolitiskais fons mums ir īpaši labvēlīgs, lai mēs iedarbinātu tās juridiskās procedūras, kas nepieciešamas okupācijas zaudējumu atlīdzināšanas pieprasīšanai. Krievijas rīcība Ukrainā daudziem pasaulē ir atvērusi acis. Manuprāt, kritiski svarīgs priekšnosacījums, lai zaudējumus atgūtu, ir Baltijas valstu cieša sadarbība un vienošanās augstākajā politiskajā līmenī, ka šis solis tiek sperts mērķtiecīgi un apņēmīgi," sacīja Krūmiņš.
Vienlaikus TM sagatavos izskatīšanai valdībā ziņojumu par apsvērumiem zaudējumu juridiskajam pamatam un iespējamo turpmāko rīcību.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) atzina, ka PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšana ir Latvijas un visu trīs Baltijas valstu pašcieņas jautājums.
"Mums ir jābūt saimniekiem savā valstī un jārūpējas par to. Tas ietver arī vēstures izprašanu un analizēšanu, un šajā gadījumā - arī 50 okupācijas gados pastrādāto noziegumu noskaidrošanu un nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un atlīdzināšanu. Varbūt daļa sabiedrības joprojām baidās runāt par okupācijas gadiem, vai vispār par attiecībām ar kaimiņvalsti, taču noziegumi tika pastrādāti un zaudējumi tika radīti: nogalināti un izvesti cilvēki, liegta iespēja Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis Eiropas un visas pasaules attieksmi pret agresorvalsti un tās centieniem jau atkal okupēt neatkarīgas valstis," uzsver Bordāns.
Preses konferencē pēc valdības sēdes Bordāns tika aicināts skaidrot, vai publiski izskanējusī summa – 185 miljardi eiro – varētu būt tā, ko Latvija centīsies iegūt no Krievijas. Ministrs norādīja, ka izpēte vel turpinās un un pa šo laiku "ir klāt nākuši cipari", bet minētie 185 miljardi eiro ir viena no summām.
Bordāns atzina, ka šodien prezentētajā strapziņojumā netika norādītas konkrētas summas, jo tās tiks atspoguļotas gala ziņojumā.