Saeima otrdien, 30. augustā, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā vienbalsīgi pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", kas paredz sniegt 50 miljonu eiro lielu atbalstu energointensīviem uzņēmumiem.
Saskaņā ar EM aplēsēm, atbalstu varētu saņemt aptuveni 250 energointensīvi uzņēmumi un vidējais atbalsts tiek plānots 200 000 eiro apmērā. Kopumā valsts atbalsts šiem uzņēmumiem lēsts 50 miljonu eiro apmērā.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka otrdien, 16. augustā, koalīcijas partijas vienojās energoresursu cenu krīzē sniegt atbalstu arī uzņēmumiem, tomēr konkrētus lēmumus sagatavos atbildīgās ministrijas.
Kā norāda EM, Krievijas militārās agresijas Ukrainā rezultātā būtiski ietekmēta energoapgādes drošība un būtiski pieaugušas izmaksas saistībā ar energoresursiem.
"Esošā situācija liecina, ka 2022. gada rudens/2023. gada ziema daudziem uzņēmumiem var būt izšķiroša dabas gāzes un energo izmaksu segšanai, jo saimnieciskās darbības veicēju uzkrātie finanšu līdzekļi var nebūt pietiekami, lai pie energo ietilpīgas saimnieciskās darbības nodrošinātu uzņēmumu dzīvotspēju un vienlaikus arī konkurētspējas noturēšanu starptautiskā tirgū," atzina EM.
Tāpēc ministrija izstrādāja grozījumus likumā, paredzot, ka energoietilpīgiem komersantiem tiks kompensētas papildus izmaksas saistībā ar krasu dabasgāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu.
Likuma izmaiņas paredz, ka uz atbalstu varēs pretendēt apstrādes rūpniecības energointensīvie komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu dabasgāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu.
Ar likuma izmaiņām tiek arī noteikts, ka uz atbalstu nevar pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī patiesā labuma guvēji no Krievijas un Baltkrievijas.
Likuma izmaiņas arī nosaka, ka finansējums grantu atbalstam energoietilpīgiem komersantiem tiek paredzēts no valsts budžeta finansējuma, kas pārdalīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav pret to iebildusi.
Likuma izmaņas arī paredz, ka granta atbalstu energointensīviem komersantiem sniegs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
