Saeima lemj uzņēmumiem pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu

Likuma izmaiņas tika pieņemtas vienbalsīgi.

Priekšlikumu iepriekš izstrādāja Ekonomikas ministrija (EM). Likuma izmaiņas paredz kompensēt visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

Kompensācija neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm un tām juridiskajām personām, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs, piemēram, namu apsaimniekotājiem.

Aprēķināts, ka nepieciešamais finansējums šā atbalsta sniegšanai kopumā sastāda 123 577 867 eiro, tostarp atbalsta sniegšanai šā gada trīs mēnešos nepieciešami 52 961 943 eiro, savukārt 2023. gada četriem mēnešiem nepieciešami 70 615 924 eiro.

EM iepriekš skaidroja, ka juridisko personu elektroenerģijas rēķinos maksa par sistēmas pakalpojumiem veido aptuveni 10% no izmaksām.

Sistēmas pakalpojuma maksas kompensācija notiks pēc tā paša principa kā šā gada pavasarī – kompensācija juridiskām personām tiks piemērota automātiski to rēķinos. Sistēmas operatori - 10 sadales sistēmas operatori un vien pārvades sistēmas operators - iesniegs rēķinu Būvniecības valsts kontroles birojam, kas kompensēs operatoriem radušās izmaksas.

Ministrijā atgādināja, ka straujo cenu kāpumu energoresursiem nosaka gan enerģētiskā krīze Eiropā, kas aizsākās jau pērnā gadā rudenī. Energoresursu cenu pieaugumu, it īpaši gāzes un elektroenerģijas cenu, ietekmējusi virkne faktoru gan piedāvājuma - zems ūdenslīmenis hidroelektrostacijās, vāja elektroenerģijas ražošana no alternatīvajiem avotiem, gan arī pieprasījuma pusē - nelabvēlīgie laika apstākļi pērn, augoša ekonomika un patēriņa pieaugums, gan Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski palielinājusi spriedzi energoresursu tirgū pasaulē.

Saskaņā ar EM aplēsēm, elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā šogad cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022. gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.

Saeima atbalstīja arī EM priekšlikumu elektroenerģijas galalietotājiem laikposmā no šā gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. decembrim faktiski nepiemērot obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksājumus.

Izskatot likuma grozījumus, Saeimas neatbalstīja virkni opozīcijas deputātu priekšlikumu, tostarp Kaspara Ģirģena priekšlikumu līdz 2022. gada 31. decembrim izstāties no Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas "Nord Pool Spot" un no 2023. gada 1. janvāra noteikt fiksētu maksu par vienu elektroenerģijas kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.

Tāpat tika noraidīts "Saskaņas" deputātu priekšlikums atbalstu attiecināt arī uz valsts un pašvaldību iestādēm.

Atbalstu neguva opozīcijas deputātu Ļubovas Švecovas, Jūlijas Stepaņenko un Aināra Vilciņa priekšlikums no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi malkai un šķeldai, kā arī samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei.

Minētie deputāti arī rosināja likumā ietvert uzdevumu Ministru kabinetam līdz šā gada 15. septembrim sagatavot un iesniegt Saeimai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai darba devējs varētu pēc vienošanās segt darbiniekiem darbinieku izdevumus par attālināto darbu līdz 100 eiro mēnesī bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturējuma. Priekšlikums neguva atbalstu.

Atbalstu neguva deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums, ka maksimāli pieļaujamo dabasgāzes un elektroenerģijas tirdzniecības cenu un tās piemērošanas kārtību Latvijas teritorijā nosaka Ministru kabinets.

Tāpat netika atbalstīts Karinas Sprūdes un Alda Gobzema priekšlikums likumā noteikt, ka no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. martam katrai Latvijas mājsaimniecībai segt 100 kilovatstundas elektroenerģijas izmaksas mēnesī, bet mājsaimniecībām, kurās ir bērni līdz 18 gadu vecumam, papildus segt 50 kilovatstundas mēnesī par katru bērnu.