Foto: Streika ēnā sākas jaunais mācību gads  (7)

Arī šogad mācību gads sāksies klātienē, paziņojusi izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K). Vienlaikus skolās tiks nodrošināti Covid-19 antigēnu testi, lai to veiktu brīdī, kad pedagogs vai skolēns jūtas slikti un izjūt saslimšanas simptomus. Ja kādā skolā pieaugs Covid-19 izplatība, direktoriem būs tiesības lemt par hibrīda vai attālinātā mācību režīma ieviešanu.

Tāpat izglītības iestādes pašas varēs vērtēt sejas masku lietošanas vajadzību.

Savukārt gadījumā, ja radīsies kāds jauns vīrusa variants, pēc ekspertu ieteikumiem izglītības nozari varētu skart arī citi ierobežojumi.

Šogad skolotājiem vairs neprasīs derīgus Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātus, lēmusi valdība.

1. septembrī galvaspilsētā pirmoreiz būs bezmaksas sabiedriskais transports. Šāds lēmums pieņemts, lai mudinātu Rīgas ģimenes un pedagogus šajos svētkos izmantot sabiedrisko transportu, kā arī lai mazinātu sastrēgumus.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis norāda, ka rudens sauc atpakaļ Rīgā – laiks atgriezties skolā, ārpusstundu nodarbībās un ikdienas darbos, un aicina šo atkalsatikšanos nosvinēt un kopīgi ieskandināt pirmo septembri.

1. septembrī daudzviet Rīgā norisināsies koncerti un meistarklases.

Šis mācību gads ir pēdējais, kad skolēniem varētu būt vasaras brīvlaiks gandrīz trīs mēnešu garumā. Pilotprojektā skolēniem līdz jūnija beigām būtu jāmācās, sākot no 2024. gada.

Kā skaidroja ministre, pagarinātā mācību gada dēļ līdz divām nedēļām tiktu paildzināts pavasara brīvlaiks, ziemas brīvlaiks būtu trīs nedēļas garš, bet par rudens brīvlaika izmaiņām vēl ir plānots diskutēt.

Muižniece uzsvēra, ka pagarināts mācību gads palīdzētu izlīdzināt skolotāju un skolēnu noslogojumu, jo tas saīsinātu mācību dienas par vienu līdz divām mācību stundām. Sekojoši tas ļautu skolotājiem pilnvērtīgāk gatavoties nākamajai darba dienai, ļautu bērniem vairāk laika veltīt ārpusskolas aktivitātēm, kā arī dotu iespēju skolotājiem vairāk laika veltīt skolēniem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība.

Ministre arī izcēla, ka tas sniegtu iespēju mācības īstenot ārpus klases, piemēram, dodoties uz muzejiem, sadarbojoties ar citām skolām vai rīkojot nodarbības ārpus skolas.

Likumsargi mudina vecākus ar bērniem pārrunāt svarīgākos drošības noteikumus pilsētā un skolā – gan par komunikāciju ar nepazīstamiem cilvēkiem uz ielām, gan arī kā pareizi izsaukt policiju vai palīdzības dienestu, ņemot vērā trīs galvenos nosacījumus: kur noticis, kas noticis, kā arī cik cietušo.

Tāpat Rīgas pašvaldības policija (RPP) uzsver, ka cilvēki, kuri ir jaunāki par 16 gadiem, nakts laikā nedrīkst atrasties uz ielas bez pieaugušā klātbūtnes, savukārt bez vecāku uzraudzības uz ielas atrasties nedrīkst bērni, kuri ir jaunāki par septiņiem gadiem. Policija arī neiesaka bērniem komunicēt ar svešiniekiem pilsētas ielās, kā arī atgādina par aizliegumu nepilngadīgajiem lietot un uzglabāt alkoholu, cigaretes, enerģijas dzērienu un citas apreibinošas vielas.

Savukārt no septembra RPP uzsāks pastiprināti uzraudzīt kārtību izglītības iestāžu tuvumā, kā arī bērnu un jauniešu pulcēšanās vietās. Mācību gada sākumā notiks arī kontroles tirdzniecības vietās, lai pārliecinātos, ka bērniem netiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, tabaka vai enerģijas dzērieni. Par šo noteikumu pārkāpšanu fiziskai personai sods var sasniegt 700 eiro, bet juridiskai – 7100 eiro, atgādina RPP.

Pirms brauktuves šķērsošanas skolēniem neatkarīgi no luksofora gaismas jāpārliecinās par drošību uz ceļa, savukārt pārvietojoties ar velosipēdu vai skrejriteni, nedrīkst apdraudēt citus satiksmes dalībniekus.

RPP atgādina par nepieciešamību lietot atstarojošos elementus vai vestes – arī uz apgaismota ceļa automašīnu šoferi ne vienmēr var pamanīt katru gājēju, bet bērns ar atstarotāju tiks pamanīts līdz pat 150 metru attālumam.

Autovadītājiem jāatceras, ka, sākoties mācību gadam, bērni pie izglītības iestādēm būs biežāk, tādēļ jābrauc ir uzmanīgi, ievērojot ātruma ierobežojumus.

Kā liecina Valsts policijas (VP) apkopotā statistika, visbiežākie iemesli ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti bērni, ir sarkanās gaismas neievērošana un pārsniegts atļautais braukšanas ātrums.

Kā portālam "Delfi" skaidro apdrošināšanas sabiedrība "Balta", tā ik gadu izmaksā apjomīgas atlīdzības par traumām, ko bērni gūst ceļu satiksmes negadījumos un dažādās sadzīviskās situācijās, tāpēc jaunā mācību gada gaidās uzņēmums aicina autovadītājus būt īpaši uzmanīgiem, bet vecākus – pārrunāt ar bērniem galvenos ceļu satiksmes noteikumus un pareizu rīcību neikdienišķos apstākļos, kad vecāku nav tuvumā, lai ceļš uz skolu un mājup no tās bērniem būtu drošs.

Saskaņā ar "Balta" pēdējo gadu datiem par katru ceļu satiksmes negadījumu, kurā traumas guvis bērns, izmaksāts vidēji vairāk nekā 700 eiro, un ap 200 eiro par katru bērna gūtu sadzīves traumu. Tomēr smagākos gadījumos izmaksātās atlīdzības mērāmas daudzos tūkstošos eiro.

Uzņēmuma pārstāve Ludmila Ščegoļeva uzsver, ka no daudziem nelaimes gadījumiem ir iespējams izvairīties ar preventīvām darbībām – pārrunājot ceļu satiksmes noteikumus, pārliecinoties, ka bērnam ir atstarotājs, atgādinot, kāda rīcība ir vai nav pieļaujama sporta zālē vai bērnu rotaļlaukumos.

Apdrošināšanas sabiedrība par bērnu gūtām traumām 2021. gada augustā un septembrī izmaksājusi teju 50 000 eiro. Lai gan Latvijā bērniem medicīniskos izdevumus sedz valsts, traumas ir smagas ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, tāpēc vecākiem jārunā ar bērniem gadu no gada, lai risku mazinātu, aicina uzņēmums.

Jaunais mācību gads sākas potenciālā streika zīmē – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi, ka gadījumā, ja sarunās ar ministriju netiek rasts kompromiss, skolotāji 19. septembrī uzsāks beztermiņa streiku.

Muižniece gan uzsvērusi, ka priekšvēlēšanu laiks un ģeopolitiskie apstākļi ir iemesls, kāpēc patlaban nebūtu īstais brīdis streikot.

Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.

Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028. gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

Streika ēna pastiprina jau esošās bažas par mācībspēka pietiekamību – skolas dienu pirms mācību gada sākuma meklē 372 pedagogus, liecina informācija "Esiskolotājs" vakanču portālā. Visvairāk trūkst latviešu valodas un literatūras, matemātikas, fizikas un informācijas tehnoloģiju skolotāju. Mācībspēka trūkuma dēļ atsevišķos mācību priekšmetos nenotiks stundas, trešdien Saeimas komisijas sēdē pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Savukārt valsts prezidents Egils Levits paudis, ka ministrijai un arodbiedrībai ir jāatrod kompromiss, jo bērni nedrīkst ciest. Vienlaikus pedagogiem ir nepieciešams adekvāts atalgojums, sabalansētas slodzes un atbalsta mehānismi, tāpēc "nākamajai Saeimai un valdībai šīs sasāpējušās problēmas ir jārisina prioritāri".

Jaunais mācību gads 1.–8. klasēm un 10.–11. klasēm noslēgsies 2023. gada 31. maijā, savukārt 9. klašu skolēniem – 14. jūnijā, bet 12. klašu beidzējiem – 21. jūnijā.