Esam enerģētiskās krīzes priekšvakarā, pārliecināts pašvaldību savienības pārstāvis  (2)

"Mums apgalvo, ka gāzes Inčukalna krātuvē ir pietiekami. Iespējams, taču nekur nav garantijas, ka Latvijā reģistrēts tirgotājs tos 5,9 teravatus, kas atbilst siltumapgādes vajadzībām šajā apkures sezonā, pārdos. Un ja pārdos – par ar kādu cenu?" skaidroja LPS pārstāvis.

LPS skatījumā jautājums, pirmkārt, ir par energoresursu cenu un iedzīvotāju maksātspēju, un, otrkārt, par valsts intervenci cenas stabilizācijai. Proti, Ministru kabinetam būtu jādod uzdevums "Latvenergo" iepirkt gāzi arī priekš tiem siltumapgādes komersantiem un darba devējiem, kuriem tās pietrūkst. Tas pats arī attiektos uz "Latvijas Valsts mežiem", kam būtu jādod uzdevums organizēt iepirkumu par tehniski vai ekonomiski pamatotu cenu.

"Šajā gadījumā Ministru kabinetam būtu jābūt tam, kas īstermiņā maina stratēģisko mērķi – nevis pelnīt, bet garantēt cilvēkiem un uzņēmumiem šo apkures sezonu ar pieejamām cenām, lai mēs varētu pārziemot. Tādējādi atsakoties no šī klasiskā veida, kā ir tendētas kapitālsabiedrības," uzskata Salmiņš.

LPS arī konstatējusi "klasisku nepilnību energotirgū" – pašlaik siltumapgādes uzņēmumi, kas izmanto gāzi, var noslēgt līgumus, lai gan garantijas par tās iegādi visas apkures sezonas garumā faktiski nav.

Šādā situācijā esot arī siltumapgādes uzņēmumi, kas apkurē izmanto šķeldu, jo neesot iespējams iepirkt to par cenu, kas atbilst reālajai situācijai. Līdz ar to LPS uzskata, ka šī jautājuma risināšanā būtu nepieciešama valsts iesaiste, iespējams, arī piesaistot "Latvenergo" un "Latvijas Valsts mežus".

LPS arī uzskata, ka pasākumu, kas izveidoti uzņēmējdarbības un sociālajam atbalstam, intensitāte ir nepietiekama. Proti, būtu vajadzīga vienlīdzīga pieeja valsts atbalsta piešķiršanai pašvaldības iestādēm, kā arī atsevišķa atbalsta programma kritiskajai infrastruktūrai, pansionātiem un slimnīcām. Savienība arī uzstāj uz to, ka šeit būtu nepieciešama reģionāla pieeja.

Šīs situācijas ietekmi uz pašvaldību budžetiem pašlaik esot grūti prognozēt. LPS pēc provizoriskiem datiem veiktie aprēķini liecina, ka sadārdzinājums pašvaldību iestāžu elektrības un siltuma izdevumos, kas tiek apmaksāti no to budžetiem, šajā apkures sezonā varētu būt 75 līdz 80 miljoni eiro. Taču galīgā ietekme nav zināma, jo to nosaka noslēgtie līgumi, kas šobrīd saistībā ar gāzi "nevienam nav noslēgti līdz apkures sezonas beigām", pauda Salmiņš.

"Ja mēs rēķinām, ka šķeldas cenas gada laikā ir trīskārtīgas, elektrības – četrkārtīgas un dabasgāzes – piecas ar pusi, mums ir viegli prognozēt to, ka, piemēram, dabasgāzes vidējais tarifs komersantam orientējoši varētu būt 200 eiro par megavatu. Pie energoresursu cenu pieauguma aptuveni divu miljardu eiro apmērā valsts atbalsts šobrīd ir 620 miljoni eiro, kas nav adekvāti, ja mēs runājam gan par uzņēmējdarbību, gan mājsaimniecībām," skaidro LPS pārstāvis.

Līdzīgi ainu sēdē iezīmēja Reģionālo attīstības centru apvienības izpilddirektors Uldis Vītoliņš, kurš norādīja, ka šobrīd faktiski ir divi riska faktori – pirmkārt, pavisam iespējams, ka ražošanas uzņēmumi var pārtraukt vai mazināt savu darbību augsto energoresursu cenu dēļ un līdz ar to var mazināties cilvēku ienākumi, kamēr, otrkārt, pieaug energoresursu cenas.

"Mēs uz to raugāmies ar bažām, jo mums savukārt ir divi riska faktori – avansa maksājumi, kas tiek pieprasīti no uzņēmumiem pie daža veida līgumiem, un debitoru pieauguma risks. No sākuma ir jāsamaksā nauda par dabasgāzi un tad šī nauda ir jāiekasē no iedzīvotājiem," stāstīja Vītoliņš, piebilstot, ka ir grūti prognozēt, jo šādā situācijā vēl nav pieredzēta.

Šādos apstākļos, ja pieaugs debitoru skaits, apvienības izpilddirektors pieļauj, ka būs jāpiesaista papildu finanšu līdzekļi. Viņaprāt, "šis vilnis" visdrīzāk parādītes ne uzriez, bet gan pie pirmajiem rēķiniem – novembrī un decembrī. Savukārt janvāris un februāris būšot "kritiskākie mēneši, ja runā par debitoriem".

Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisija trešdien vienojās, ka turpinās šo diskusiju, nākotnē iztaujājot arī ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (NA). Ieskicējot galvenos diskusijas punktus, par kuriem tiks spriests arī turpmākajās sēdēs, apakškomisijas priekšsēdētājs Viktors Valainis (ZZS) atzīmēja, ka siltumapgādes uzņēmēji šobrīd nav aizsargā lietotāja statusā, kas rada būtiskus riskus. Tāpat svarīgs aspekts ir atbalsta trūkums, administratīvo darbību pieaugums, kā arī pašvaldībām būtiskais jautājums par resursu pieejamību kā tādu.

Jau vēstīts, ka Krievijas militārās agresijas Ukrainā rezultātā būtiski ietekmēta energoapgādes drošība un būtiski pieaugušas izmaksas saistībā ar energoresursiem.

"Esošā situācija liecina, ka 2022. gada rudens/2023. gada ziema daudziem uzņēmumiem var būt izšķiroša dabas gāzes un energo izmaksu segšanai, jo saimnieciskās darbības veicēju uzkrātie finanšu līdzekļi var nebūt pietiekami, lai pie energo ietilpīgas saimnieciskās darbības nodrošinātu uzņēmumu dzīvotspēju un vienlaikus arī konkurētspējas noturēšanu starptautiskā tirgū," iepriekš atzina Ekonomikas ministrija.