Starp streikot plānojošajiem skolotājiem un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) joprojām ir labas iespējas rast kompromisu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" atklāja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš pauda, ka katrai konfliktējošajai pusei ir leģitīmi punkti, taču, Levita ieskatā, esošajai situācijai nevajadzētu novest pie streika, kas lielākās ciešanas nodarītu tieši skolēniem.
"Visi esam ieinteresēti, lai mācības turpinātos tā, kā tām jāturpinās. Sākumā vismaz jāpanāk vienošanās par kādu noteiktu laika posmu," sacīja Valsts prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka streiks būtu ļoti slikts gan skolēniem, gan skolotājiem, gan vecākiem. "Tas visai sabiedrībai nāktu par sliktu," atzīmēja Levits, atkārtoti piebilstot, ka, viņa ieskatā, joprojām pastāvot labas kompromisa iespējas.
Jau vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi, ka gadījumā, ja sarunās ar ministriju netiek rasts kompromiss, skolotāji 19. septembrī uzsāks beztermiņa streiku.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) gan uzsvērusi, ka priekšvēlēšanu laiks un ģeopolitiskie apstākļi ir iemesls, kāpēc patlaban nebūtu īstais brīdis streikot.
Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028. gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
