Ar vienu valdības lēmumu vai līdzekļu piešķiršanu nav iespējams atrisināt 20 gadus krājušās problēmas, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) strīdu ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), kas draud izvērsties pedagogu streikā, Latvijas televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" atklāja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Viņa uzsvēra, ka ir gatava risināt visas tās problēmas, kuras ir "izpildāmas". Tāpat politiķe norādīja, ka pašreizējās LIZDA prasības trīs gadu griezumā Latvijas budžetam izmaksātu vairāk nekā pusmiljardu eiro.
"Ministrijā nav skapja vai seifa, lai izglītības ministrs varētu kaut ko apsolīt [sarunās ar arodbiedrību]. Līdzekļus piešķir Finanšu ministrija ar kopīgu valdības lēmumu. Kā vienu no pirmajiem risinājumiem mēs redzam pirmskolas pedagogu slodžu sabalansēšanu, kas izmaksātu apmēram 1,8 miljonu eiro pirmajā gadā. Kad spēsim definēt visas prasības, kas nepieciešamas, lai izvairītos no streika, tad vērsīsimies pie Finanšu ministrijas," sacīja ministre.
Savukārt LIZDA vadītāja Inga Vanaga intervijā "Rīta panorāmā" atzina, ka izvairīšanās no streika šobrīd esot tieši politiķu rokās. "Līdzīgi kā valsts atrada finansējumu privātām struktūrām, tai ir jāatrod fiansējums arī pedagogiem," sacīja Vanaga.
Muižniece arī norādīja, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, Latvijā joprojām trūkst 3,84% pedagogu, taču viņa atzīmēja, ka šis nav būtiski lielāks trūkums, salīdzinot ar citiem gadiem. Tiesa, ministre piebilda, ka precīzi dati par pedagogu trūkumu būs zināmi 5. septembrī, kad informācijas sistēmā būs ievadīta visa aktuālā informācija.
Ministre atzīmēja, ka, lai arī Covid-19 nekur nav pazudis, skolas atgriežas ierastajā ritmā. Viņa arī solīja, ka sejas un deguna aizsegi skolās būs jāvalkā vien tad, ja šāds noteikums būs spēkā visās citās vietās valstīs. "Skolas nebūs pirmās," sacīja Muižniece.
Jau vēstīts, ka LIZDA nolēmusi, ka gadījumā, ja sarunās ar ministriju netiek rasts kompromiss, skolotāji 19. septembrī uzsāks beztermiņa streiku.
Muižniece gan uzsvērusi, ka priekšvēlēšanu laiks un ģeopolitiskie apstākļi ir iemesls, kāpēc patlaban nebūtu īstais brīdis streikot.
Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.
Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028. gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
