Dzīvnieku aizstāvji nosoda aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Organizācijas šo iniciatīvu sauc par "nepārdomātu un provokatīvu". Biedrības uzskata, ka iniciatīva pievienoties kaimiņvalsts Igaunijas aktivitātei "Lācis mūsu kaimiņš", nav savietojama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ar Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus arctos) aizsardzības mērķa izpratni un tā īstenošanas atbildīgu rīcību; otrkārt, ar Latvijas sabiedrības informētības līmeni, izpratni par šī lielā plēsēja uzvedību, dzīvesveidu, sugas ekoloģiskajām vajadzībām un tās dzīvotņu aizsardzību; treškārt, kopumā ar Latvijas sabiedrības brieduma pakāpi respektēt šī lielā plēsēja dzīves telpu, izpratni par aizsardzības statusa nozīmi praksē, kas ir atšķirīgs no kaimiņvalsts Igaunijas.

"Šāds aicinājums vērtējams kā galēji bezatbildīgs solis, kas nav savietojams ar Latvijas sabiedrības sagatavotības līmeni sastapties ar savā dabiskajā dzīves vidē atgriezušos lielo plēsēju, kurš iztraucēts vai neapdomīgi izaicināts no cilvēka, var kļūt tam bīstams," uzsver biedrības.

Tāpat biedrību pārstāvji akcentē, ka par nepieciešamo sabiedrības izglītošanu un sagatavotību Latvijā ilgstoši nav rūpējušās tās atbildīgās valsts iestādes, kurām tas ar likumu noteikts kā pienākums. "Diemžēl arī par šādu fotosesiju riskiem un neprognozējamām sekām neviena no valsts institūcijām atbildību nav uzņēmusies," norāda organizācijas.

Biedrību ieskatā, par sugu aizsardzību atbildīgās Latvijas valsts institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) – jau laikā no 2021. gada rudens līdz 2022. gada 1. aprīlim atklāti nodemonstrējušas savu neprofesionalitāti augstākajā aizsardzības statusā esošā lielā plēsēja brūnā lāča sugas pārvaldībā, veicot pieauguša dzīvnieka vecumu nesasnieguša indivīda preventīvu nogalināšanu eitanāzijas veidā, tādējādi apliecinot visai sabiedrībai, ka lācis tām nav ne gaidīts, ne vēlams, ne arī aizsargājams dzīvnieks. Tieši pretēji – lācis mūsu vidē tām ir neaicināts, negribēts kaimiņš un nevajadzīgs slogs. Būtiski, ka nogalinātais dzīvnieks nevienu cilvēku nebija ne apdraudējis, ne arī kādam mēģinājis uzbrukt, uzsver organizācijas.

Notikums ar Gulbenes–Valkas lācēniem neilgā laika posmā izgaismoja virkni valstī savlaicīgi nerisinātu un ielaistu problēmu aizsargājamo savvaļas sugu pārvaldībā – kritiski nepieciešamās infrastruktūras – pagaidu novietnes savvaļas dzīvniekiem trūkumu, neīstenotos sabiedrības izglītošanas pasākumus, rīcības mehānisma trūkumu apdraudētā dzīvnieka aizsargāšanai no bezatbildīgiem cilvēkiem, kā arī rīcības modeļu trūkumu cilvēku drošības pārvaldībā. Šīs problēmas, diemžēl, nav novērstas līdz pat šim brīdim, uzskata biedrības. "Neskatoties uz to, VARAM pakļautībā esošais Latvijas Nacionālais dabas muzejs atļāvies eksperimentēt ar sabiedrību, neizvērtējot riskus un neuzņemoties nekādu atbildību par iespējamām nopietnām sekām. Jājautā, vai mūsu sabiedrībai ar viena lācēna eitanāziju vēl nepietiek," retoriski vaicā organizācijās.

Kā norāda Dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrības "Animal Rights Association B.&T." pārstāve Jeļena Rumjanceva, diemžēl paļāvību atklātai un labai mūsu sabiedrības vērtīgā un aizsargājamā dabas resursa pārvaldībai valstī nestiprina arī fakts, ka par dabas aizsardzību atbildīgā DAP Orhūsas konvenciju nerespektē, un biedrības "Animal Rights Association B.&T." lūgums izdot tai iestādes Lēmumu par lācēna eitanāziju, bijis jāpārsūdz jau vairākās tiesu instancēs.

Lai ikvienam dotu iespēju ielūkoties brūnā lāča dzīvē savvaļā, Igaunijā un Latvijā izsludināts kopīgs fotokonkurss "Lācis – mūsu kaimiņš". Izlases darbu fotoizstādes rudenī notiks Tallinā un Dabas muzejā Rīgā, augusta beigās informēja Dabas muzejā.

Fotokonkursā muzejs gaida fotogrāfijas, kas ataino lāča dzīvi – ne tikai izcilus portretus, bet arī bildes, kurās redzamas meža karaļa darbības pēdas (skrāpējumi, izkārnījumi, miga, pēdu nospiedumi u.tml.) jebkurā vietā dabā. Konkursa rīkotājiem ir interese par visu, kas saistās ar lāci – gan bildes ar lāču mazuļiem, gan lāču papi, gan lāču dzīves dažādās ainas visa gada garumā. Tiek pieņemtas arī fotogrāfijas no novērošanas kamerām, kurās iemūžinātas aizraujošas lāču dzīves darbības ainas.

Tāpat DAP un citu dabas aizsardzības un izpētes institūciju speciālisti aicina sabiedrību ikdienā un fotomirkļu dēļ būt piesardzīgiem.