Rāznas ezerā skābekļa trūkuma dēļ iet bojā zivis

Rāznas ezera piekrastes zonā konstatētas beigtas zivis – ķīši un zuši. Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas darbinieki veica teritorijas apsekošanu, norādot, ka zivju bojāeja ir izskaidrojama ar netipiski karstu vasaru, ūdens ziedēšanu un skābekļa trūkumu.

Ūdens ziedēšanas laikā samazinās ūdens dzidrība, un vidē sākas pūšanas procesi. Pūšana izraisa strauju skābekļa patēriņu un tā trūkumu ūdenī, kam seko citu ūdens organismu saindēšanās un bojāeja, vidē izdaloties pūšanas produktiem. Aļģu savairošanos veicina silts ūdens, mierīgs laiks un pietiekamas barības elementu koncentrācijas ūdenī.

Ķīši un zuši ir ļoti jutīgi pret skābekļa daudzuma izmaiņām. Bez tam, tie uzturas tuvāk grunts slānim, ūdenstilpnes apakšējā slānī, kur izšķīdušā skābekļa daudzums ir samērā zems. Patērētā skābekļa daudzums atkarīgs no zivju vecuma, izmēra, barošanās utt. – mazajām vajag vairāk skābekļa nekā lielajām, lašu dzimtas zivīm – vairāk nekā karpu dzimtas pārstāvjiem. Izšķīdušā skābekļa daudzums Rāznas ezerā apmēram septiņu metru dziļumā 1. septembrī ir 2,03 miligrami uz litru, lielākā dziļumā tas ir vēl zemāks. Ja ūdenī izšķīdušā skābekļa līmenis ir zemāks par 5 miligramiem uz litru, tā ir nelabvēlīga vide zivīm, bet skābekļa koncentrācija, kas mazāka par 2 miligramiem uz litru, izraisa zivju bojāeju.

Tā kā karstais laiks ir atkāpies un ir nolijis lietus, situācija normalizējas.

Pārvaldes inspektori ir ievākuši bojāgājušo zivju paraugus un nogādājuši Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta "BIOR" laboratorijā izmeklējumiem. Pēc rezultātu saņemšanas Pārvalde sniegs papildu informāciju.