Deputāti rosina nepagarināt TUA Krievijas pilsoņiem, kuri iegādājušies īpašumu Latvijā

Likuma grozījumus rosina deputāti Jānis Dombrava (NA), Rihards Kols (NA), Juris Rancāns (K), Krišjānis Feldmans (K), Edvīns Šnore (NA) un Ainars Bašķis (K).

Deputāti likumprojekta anotācijā norāda, ka Saeima jau ir lēmusi uz laiku apturēt pirmreizējo TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tomēr, ņemot vērā "situācijas nopietnību, kā arī ņemot vērā ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu imigrāciju uz Latviju saistītos neizbēgamos palielinātos riskus, nav pieļaujams, ka jau izsniegto TUA pagarināšana tiek veikta ierastajā kārtībā".

Vienlaikus ar likuma grozījumiem rosināts noteikti izņēmumus, proti, iespēja izsniegt TUA, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, kas ir noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Šādu izņēmumu nepieciešamība ir pamatojama ar starptautisko saistību izpildi.

"Attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem, vēršoties pret Baltkrievijā valdošo Lukašenko režīmu un tā iestāžu, kā arī ievērojamām personām Baltkrievijas ekonomikā, Latvija vienlaikus turpina apņemšanos un īstenoto politiku, atbalstot Baltkrievijas tautu un pilsonisko sabiedrību," norāda priekšlikuma autori.

Šī atbalsta ietvaros, ierobežojumi ieceļošanai (TUA saņemšanai) attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem ieviešami šaurākā apmērā, lai varētu turpināt sniegt atbalstu Baltkrievijas tautai – tiem, kas cietuši represijās, pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem, uzņēmumiem u.c.

Tāpat ar likuma grozījumiem rosināts paredzēt, ka turpmāk personām, kas bijušas Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, būs jāpierāda valsts valodas zināšanas pēc grozījumos noteiktā pārejas perioda beigām.

Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Saeima vēl būs jālemj par šī priekšlikuma tālāko virzību.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Izmaiņas paredz, ka daļai Latvijas uzņēmēju varētu būt jāpārtrauc darba attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, izņemot tiem, kas ieguvuši Eiropas "zilo karti".