Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) 4. augustā ar rezolūciju uzdeva visiem ministriem un Valsts kancelejai gatavoties enerģijas taupības pasākumu ieviešanai gaidāmajā apkures sezonā. Rezolūcijā Kariņš lūdza visām ministrijām un Valsts kancelejai sniegt informāciju EM par katra resora iestāžu un kapitālsabiedrību plānotajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022./2023. gada apkures sezonā.
EM minēto informāciju ir apkopojusi un to plānots izskatīt valdības sēdē otrdien, 6. septembrī.
No EM publiskotā informatīva ziņojuma izriet, ka nozaru ministrijām tika lūgts iesniegt vēsturiskos enerģijas patēriņa datus piecās iepriekšējās apkures sezonā, kā arī iesniegt vēsturiskos datus par enerģijas patēriņa izmaksām. Tāpat ministrijām tika lūgts iesniegt datus par prognozēto enerģijas patēriņu un prognozētajām izmaksām 2022.–2023. gada apkures sezonā.
Pēc iegūtās informācijas analīzes, EM piedāvā valsts resoru ministrijām no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim samazināt siltumenerģijas patēriņu par 9,7%, salīdzinot ar iepriekšējo trīs apkures sezonu vidējo rādītāju, elektroenerģijas patēriņu samazināt par 4,2%, naftas produktu patēriņu – par 1,8%, bet dabasgāzes patēriņu – par 3,3%.
Siltumenerģijas patēriņa mazināšanai galvenokārt tiek plānots mazināt apkures temperatūru darba laikā, piemēram, par 1–2 grādiem, un būtiski mazināt apkures temperatūras ārpus darba laika, kā arī ir plānots atslēgt karsto ūdeni visās koplietošanas telpās un ēkās, kur tas būtu iespējams. Plānots, ka nozaru ministriju resori īstenos vairākus siltumenerģijas kontroles un uzraudzības pasākumus ar ilgtermiņa ietekmi, piemēram, uzstādīs siltuma patēriņa regulācijas iekārtas (termoregulatorus).
Tāpat tiks turpināts darbs pie ēku renovācijas projektiem, ēku apkures sistēmu nomaiņas un uzlabošanas, pārejot no mazāk efektīvām apkures tehnoloģijām uz jaunām un energoefektīvām tehnoloģijām, tiks īstenoti tādi ātrāk veicamie siltumenerģijas zudumu samazināšanas pasākumiem kā karstā gaisa izplūšanas novēršana un telpu vēdināšanas kontrole.
Elektroenerģijas patēriņa samazināšanā liels uzsvars būs uz apgaismojuma optimizēšanu iekštelpās, uzstādot LED viedo apgaismojumu, ieviešot kustības sensorus, nodrošinot kontrolētu apgaismojuma izslēgšanu pēc darba laika. Savukārt ārtelpās plānots mazināt vai vispār neslēgt ēku fasāžu apgaismojumu, mazināt apgaismojumu stāvvietās utt.
Tāpat tiks ieviesta tehnikas izmantošanas kontrole – iekārtu automātiska izslēgšana pēc darba laika beigām, iekārtu izslēgšanās tās ilgāku laiku nelietojot; tiks kontrolēta elektroenerģijas izmantošana telpu apsildē, kondicionieru un sildītāju izmantošana.
Pēc EM apkopotās informācijas, ir iestādes, kas uzstādīs vai plānot uzstādīt saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Tāpat tiek piedāvāts būtiski mazināt liftu izmantošanu, kur liftus varētu izmantot tikai kravas pārvietošanai vai personas ar kustības traucējumiem.
Dabasgāzes patēriņa mazināšanas pasākumi ir līdzīgi siltumenerģijas mazināšanas pasākumiem, tomēr, kā norāda EM, ir resori, kuros tiek plānots gāzes individuālās apkures iekārtas mainīt uz cietā biomasas kurināmā iekārtām vai siltumsūkņiem, vai tiek plānoti pieslēgumi pie centralizētās siltumapgādes sistēmas.
Savukārt naftas produktu mazināšanai galvenokārt tiks mazināta dienesta transportlīdzekļu izmantošana, plānojot maršrutus, piemērojot koppbraukšanu, klātienes sanāksmes aizstājot ar attālinātajām sanāksmēm, veicot degvielas patēriņa uzraudzību. Ir iestādes, kas plāno darbinieku izmantošanai iegādāties sabiedriskā transporta biļetes vai apmaksāt mikromobilitātes transportlīdzekļu nomu.
EM norāda, ka viens no biežāk minētajiem enerģijas patēriņa mazināšanas pasākumiem ir darbinieku informēšana par enerģijas pareizu lietošanu, par pareizu telpu vēdināšanu, to veicot vienlaikus regulējot siltumenerģijas padevi telpās. Tāpat iestādēm ir plāns nozīmēt speciālus darbiniekus, kas kontrolētu siltumenerģijas, apkures un elektroenerģijas lietojumu.
Atsevišķos gadījumos nozaru ministriju resoros plānots nodrošināt strādāšanu daļēji attālināti. Tikai dažas iestādes EM informējušas, ka tās nepiemēros attālināto strādāšanu. Ir iestādes, kas vienu vai vairākas dienas nedēļā pilnībā strādās attālināti, bet vairums iestāžu pieļaus pilnīgu vai hibrīda attālināto strādāšanu, izņemot tiem darbiniekiem, kuriem darba specifika neļauj strādāt attālināti. Ir arī izglītības iestādes, kuras norādījušas, ka daļu no pilna laika studiju programmas ir iespējams nodrošināt attālināti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
