Ministru kabinets otrdien, 6. septembrī, atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem tiks apgrūtināta uzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Gala lēmums par likuma grozījumiem būs jāpieņem Saeimā.
Likumprojekta autore Iekšlietu ministrija (IeM) skaidroja, ka regulējuma izstrādes mērķis saistīts ar nepieciešamību stiprināt valsts drošību, Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam atbalstu sniedz arī Baltkrievijas, starptautisko noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanas veicināšanu.
Likuma izmaiņas paredz, ka turpmāk, ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.
Likumprojekts paredz, ka apliecinājums par valsts valodas zināšanām personām jāiesniedz vienlaikus ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrācijas dokumentu iesniegšanu, bet ne ātrāk kā vienu gadu pēc likumprojekta stāšanās spēkā.
Paredzams, ka prasība par valsts valodas zināšanu prasmes apliecinājumu, reģistrējot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, varētu attiekties aptuveni uz 22 300 ārzemnieku, kam būs jāveic zināšanu pārbaude Valsts izglītības satura centrā.
Gadījumā, ja personas nespētu pierādīt atbilstošas zināšanas, izmaiņas likumā paredz personām anulēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un izsniegt termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Šādā gadījumā personas vairs nebūs tiesīgas saņemt valsts atbalstu veselības aprūpes jomā un sociālās palīdzības jomā iepriekšējā apjomā.
Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts līdz 2023. gada 30. jūnijam pārtraukt arī atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Tajā pašā laikā likumprojekts paredz izņēmumus, atsevišķos gadījumos nodrošinot iespēju saņemt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju. Šāda iespēja būs personām, kas ilgtermiņā uzturējušās Latvijā, bet valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ nav kvalificējusies pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Šādā gadījumā termiņuzturēšanās atļauja tiktu izsniegta uz vienu gadu un pēc šī gada beigām personām būtu tiesības atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju atkal uz vienu gadu, vai, ja kvalificētos pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai - pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt personas, kas bijušas studenti vai pētnieki un pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, lai uzsāktu nodarbinātību vai komercdarbību
Tāpat atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt personas, kam Latvijā bijušas piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā, ja personas vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotās termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bijušas nodarbinātas Latvijā un par šīm personām veikti regulāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kā arī - ja tiek turpinātas esošās darba attiecības vai komercdarbība, vai arī tiesības uz nodarbinātību tiek īstenotas pie cita darba devēja vai komersanta.
Saskaņā ar šo normu atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas būtu tiesīgi saņemt arī jaunuzņēmumu dibinātāji. IeM atzina, ka šāda norma likumprojektā iekļauta, ievērojot saņemtos Latvijas Investīciju attīstības aģentūras, Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN), Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" un uzņēmēju paustos viedokļus.
"Neparedzot šādu izņēmumu, tiktu būtiski apgrūtināta uzņēmumu turpmāka darbība, jo grūtības ar darbaspēka un investīciju piesaisti veicinātu lēmuma pieņemšanu par investīciju valsts maiņu," piebilda IeM.
Vienlaikus likuma izmaiņas neskar starptautiskās aizsardzības pieprasītāju tiesības saņemt atbilstošu starptautiskās aizsardzības statusu.
Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības (NA) un "Konservatīvo" deputāti izstrādājuši savus priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, ar kuriem tiktu apturētas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pagarināšanas iespējas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
