Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 6. septembrī, izskatījis 16 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, no kuriem apmierinājis vienu, portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.
14 apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti, bet viena notiesātā persona apžēlota, pilnīgi atbrīvojot no papildsoda izciešanas.
Savukārt otrai notiesātajai personai noņemta sodāmība.
Līdz šim, būdams amatā, Levits izskatījis 321 apžēlošanas lūgumu, no kuriem apmierinājis 16.
Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants.
Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijā; persona, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama; personai, kura notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi atzīt Latvijā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.
Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.
Valsts prezidenta kancelejas apkopotā informācija liecina, ka visvairāk apžēlošanas lūgumu – 3391 – izskatījis bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, 1583 lūgumus izskatījis Andris Bērziņš, 1241 – Valdis Zatlers, 979 – Vaira Vīķe-Freiberga, bet Raimonds Vējonis – 697.
Ulmanis savulaik apžēlojis 219 ieslodzīto, Vīķe-Freiberga – 204, Zatlers – 122, Bērziņš – 79, bet Vējonis – 22.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
