Virkne cilvēku trešdien netālu no Saeimas pulcējās, lai protestētu pret māzākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Iepriekš bija plānots, ka Latvijas Krievu savienības (LKS) pie Saeimas rīkotajā sapulcē piedalīsies 100 dalībnieki.
Kā novēroja portāls "Delfi", pasākums, kas sākās ap pulksten 19, noritēja bez starpgadījumiem. Sanākušie klausījās LKS līderu uzrunas.
Kā vēsta aģentūra LETA, pasākums bija pulcējis aptuveni 100 cilvēkus. Klātesošajiem bija LKS karogi, kā arī ieslēgti skaļruņi, kuros skanēja jau ilgus gadus piketos pret pāreju uz izglītību latviešu valodā izmantota grupas "Pink Floyd" dziesmas "The Wall" versija krievu valodā.
Pasākumā izskanēja virkne lozungu, kas pamatā izcēla LKS lomu krievu valodas aizsardzībā Latvijā, uzsverot, ka "tikai LKS nav nodevusi principus un aizsargā krievu valodu". Protestētāju ieskatā krievi nav gatavi pāriet uz latviešu valodu, tāpēc kopienai ir vajadzīgi pārstāvji Saeimā, lai viņus varētu aizsargāt.
Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā.
Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā otrajā lasījumā būs jāskata Saeimā. Pēc tam tie komisijā un parlamentā būs jāpieņem arī trešajā, galīgajā, lasījumā.
Likumprojekti paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts to anotācijā.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Lai atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu līmenī. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.
Grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetu noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!