Valsts prezidenta Egila Levita rosinātais likumprojekts par Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tiks izskatīts bez liekas aizķeršanās, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Viņš pauda viedokli, ka šis ir vitāli nepieciešams likumprojekts, kura virzībā vilcināšanās nav pieļaujama, tomēr deputāts pagaidām atturējās skrupulozi iedziļināties likumprojekta detaļās.
Vienlaikus deputāts atzina, ka ļoti daudziem cilvēkiem, kas dzīvo aiz Latvijas austrumos robežas, prezidenta piedāvātās izmaiņas pareizticīgās baznīcas regulējumā varētu nepatikt.
Kamiņš solīja, ka, izskatot šo jautājumu parlamenta komisijā, viņš kā komisijas priekšsēdētājs aicinās uz sēdi un uzklausīs likumprojekta izstrādē iesaistītās puses, tai skaitā arī pareizticīgās baznīcas pārstāvjus.
Jautāts, vai ir indikācijas, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca varētu iebilst pret likumprojektu, Kaimiņš atbildēja noraidoši: "Nē, es domāju, ka nē."
Kā ziņots, Saeima šodien, pirmajā rudens sesijas sēdē, citastarp lems par Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtajiem likuma grozījumiem, ar ko paredzēts mainīt Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusu, lai tā darbotos pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Pašlaik Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojas zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar piedāvātajiem grozījumiem tiktu atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.
Pareizticīgo baznīca par šāda likumprojekta virzīšanu esot informēta, taču tā līdz šim publiski nekādus komentārus par politiķu ieceri nav paudusi.
Ar likumprojektu tiks atzīts, ka baznīca ir neatkarīga jeb autokefāla un nav atkarīga ne no vienas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas, skaidro Levits. "Atteikšanās no jebkāda saites ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un mūsu nacionālajai drošībai," uzsver Valsts prezidents.
Neatkarīgā, demokrātiskā un tiesiskā Latvijā pareizticīgajiem ir nepieciešama pašiem sava, patstāvīga un neatkarīga baznīca, pauž Levits. Tas jau bija panākts Latvijas neatkarības pirmajā periodā, atgādināja prezidents.
Kā norādīja Levits, Latvijas Pareizticīgās baznīcas autokefālais statuss vēsturiski "de facto" bijis noteikts jau ar 1921. gadā Maskavas un visas Krievzemes patriarha Tihona Tomosu noteikto arhibīskapam Jānim Pommeram un Ministru kabineta 1926. gada noteikumiem par pareizticīgās baznīcas stāvokli.
Levits uzsvēra, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar pilnu Latvijas valsts atbalstu kā likumā atzītai autokefālai baznīcai.
Atbildot uz jautājumu par to, vai baznīcai iekšēji arī būtu jāskata šī lieta, Valsts prezidents norādīja, ka tas ir baznīcas iekšējo statūtu jautājums, kas būs "jāpiekārto šim likumam".
Vaicāts, vai pēc likuma pieņemšanas Latvijas Pareizticīgā baznīca varēs turpināt sazināties ar Krievijas pareizticīgo baznīcu, Levits norādīja uz zināmām "kanoniskām saitēm", taču reizē atzīmēja, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca būs bez jebkāda veida saistības ar Krievijas baznīcu. Latvijas baznīca kā neatkarīga baznīca var komunicēt ar visām baznīcām pasaulē, piebilda Valsts prezidents.
Likumprojekts ir sagatavots kopā ar Tieslietu ministriju un tieslietu ministru Jāni Bordānu (K), tas apspriests ar visām kompetentajām valsts institūcijām un par to ir lemts Nacionālās drošības padomē.
Bordāns tieši neatbildēja uz jautājumu, vai likumprojekta sagatavošanā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Pareizticīgo baznīcu, uzsverot, ka līdz ar lēmuma pieņemšanu Saeimā tas būs valsts suverēns lēmums.
Bordāns arī uzsvēra, ka likumprojekts tiek virzīts situācijā, kad pēc kanoniskajiem nosacījumiem pareizticīgajiem katrā dievkalpojumā ir jāslavina Maskavas patriarhs Kirils, kurš "faktiski ir līdzdalībnieks - ar savu atbalstu - tām slepkavībām un kara noziegumiem, kas notiek Ukrainā". Tas Latvijas sabiedrībai un valdībai nav pieņemami, tāpat kā tas, ka šis cilvēks jebkādā veidā varētu ietekmēt Latvijas pareizticīgos, akcentēja "Konservatīvo" politiķis.