Ventspilnieces Maijas (vārds mainīts) trīspadsmitgadnieks pērnruden iestājās Jaunsardzē. "Acis mirdz, un ir vēlme sevi pierādīt un pārbaudīt, turklāt tikties ar cilvēkiem, kuriem arī patriotisms nav svešs jēdziens. Viss lieliski – ievadnodarbības turpat skolā, pārgājieni dabā, stāsti par tālāko," viņa stāsta. Tomēr jau pēc pāris mēnešiem – šī gada janvārī – no līdzšinējā instruktora Arta Guzlēna saņemta visiem audzēkņiem adresēta vēstule, ka viņš turpmāk būs Jaunsardzes centra 1. novada pārvaldes vadītājs, bet citu instruktoru diemžēl pagaidām neesot. Tāpēc, kad jūlijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) tvītā paziņoja par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveides plāniem, Maijai radās jautājums, kā gan tas notiks, ja vienā no valsts lielākajām pilsētām nav iespējams nodrošināt pat jaunsargu pulciņu.
Paziņojums par Valsts aizsardzības dienesta izveidi jūlijā sabiedrībā novirmoja gluži kā iepriekš Pārdaugavas objekta nojaukšanas jautājums. Idejai tūlīt parādījās kritiķi, un sociālajos tīklos tika izmestas variācijas, kā tas jāveido, taču vidējā temperatūra, tostarp no militāro ekspertu puses, viennozīmīgi sliecas par labu "vajadzēja jau sen" versijai. Visticamāk, jūtot Rietumu spiedienu un sabiedrības atbalstu, nupat arī Ministru kabinets pieņēma gala lēmumu par dienesta izveidi. Par to, kā notiks ieviešana un kāds šis neobligāti obligātais dienests būs, šķēpi vēl tiks lauzti, taču skaidrojam, cik gatavi ir mūsu cilvēkresursi – apmācāmie un mācītāji.
Zaudējam enerģiskos patriotus
Arī Maija pilnībā atbalsta dienesta izveidi. Tieši tādēļ, lai nemestu ēnu uz ideju, viņa drīz pēc publicēšanas no "Facebook" dzēsa pašas sašutumu par robiem Jaunsardzē.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
