Koalīcija pārmet 'Saskaņai' un Gobzemam centienus saglabāt krievu skolas

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā skata grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem iecerēts pakāpeniski – līdz 2025. gadam – izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā.

Minēto likuma grozījumu nozīmi ceturtdien, 8. septembrī, uzrunā Saeimai izcēla arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš uzsvēra, ka likumprojekti par pāreju uz izglītību valsts valodā ir "ārkārtīgi svarīga reforma". "Bērni, kuri zināšanas apgūst kopā, no bērnības dabiski ieaugs Latvijas demokrātiskajā vērtību sistēmā," sacīja Levits.

Plašākās diskusijas izvērsās par "Saskaņas" deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem Izglītības likuma grozījumiem. Piemēram, Boriss Cilevičs (S) rosināja likumprojekta punktā, kurā atrunāts atšķirīgas attieksmes aizliegums izglītībā, aizvietot vārdus "etniskā piederība" ar vārdiem "dzimtā valoda".

Deputāts likuma grozījumos saskata diskrimināciju pēc dzimtās valodas pazīmes, tāpēc viņš rosināja likumā ietvert atšķirīgas attieksmes aizlieguma nosacījumu izglītībā pēc dzimtās valodas pazīmes. "Ja noraidām šo priekšlikumu, neminām valodu kā vienu no aizliegtajiem atšķirīgas attieksmes pamatiem, tas ir skaidrs signāls, ka pēc valodas pazīmes var diskriminēt," secināja Cilevičs.

Deputāts Ritvars Jansons (NA) atsaucās uz Tieslietu ministrijas skaidroto, ka termins "etniskā piederība" ietver arī dzimtās valodas pazīmi, tāpēc ministrija nesaskata nepieciešamību izdalīt valodas pazīmi atsevišķi.

"Dzimtā valoda ir viens no galvenajiem nacionālo un etnisko grupu tajā etniskās piederības raksturojošām pazīmēm, valoda ir etniskās identitātes galvenais strukturālais elements. Līdz ar to jēdziena "etniskā piederība" ietvarā ir arī jēdziens "dzimtā valoda"," paskaidroja Jansons.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) papildināja, ka starptautiski aizvien vairāk atsakās no dzimtās valodas jēdziena lietošanas. "Daudzvalodīgā ģimenē dzimtā valoda kādam no tās locekļiem mēdz būt vairāk nekā viena, un ar mazākumtautību dzimto valodu apgūšanu skolās saistītie jautājumi būtu aplūkojami kā etniskā mantojuma valodas jautājumi, jo apzīmējums "dzimtā valoda" Latvijas izglītībā varētu radīt neizpratni par tā tvērumu," sacīja ministre.

Tomēr Cilevičs oponēja iepriekšējo runātāju argumentiem, uzsverot, ka daudzvalodība ir izplatīta parādība, tomēr tas ir absolūts mazākums Latvijas bērnu. "Absolūtam vairākumam bērnu ir viena skaidra dzimtā valoda, kas nebūt ne obligāti sakrīt ar šī bērna tautības ierakstu. Jūs aicināt mūs atgriezties pie padomju sistēmas, pilnīgi ignorējot mūsdienu koncepcijas un pārkāpjot mūsdienu pieejas," pauda deputāts.

Tāpat Cilevičs norādīja, ka vairums vecāku parasti nevēlas, lai kopā ar viņu bērniem mācītos imigrantu pēcnācēji vai kuri mājās runā citā valodā. "Ja klasē ir divi vai trīs krievvalodīgie bērni, tā nav problēma, bet, ja pēkšņi puse šādu bērnu, tad, es domāju, ka būs diezgan grūti pārliecināt latviešu vecākus, ka tā ir normāli," uzsvēra deputāts.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre piebilda, ka likuma izmaiņu mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā visās pakāpēs, tādējādi nodrošinot sekmīgu jaunā mācību satura un pieejas ieviešanu visās izglītības iestādēs un nodrošinot mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām.

"Izglītības likumā jau tagad noteikts atšķirīgas attieksmes aizliegums, kas ietver segregācijas nepieļaušanu. Jau tagad nav pieļaujama situācija, kad ir atšķirīga attieksme pēc valodas, reliģijas vai citiem apsvērumiem," uzsvēra Muižniece.

Deputāts Normunds Dzintars (NA), kurš paralēli darbam Saeimā strādā par pedagogu Liepājā, sacīja, ka skolās nav nekādu problēmu mācīties latviešu valodā, turklāt jau tagad arvien vairāk skolēnu no mazākumtautību skolām veiksmīgi apgūst mācību programmu. "Jo ātrāk pēc 30 gadiem pāriesim uz mācībām valsts valodā, jo tas būs vieglāk viņiem un sabiedrībai kopumā," pauda deputāts.

Deputāts Nikolajs Kabanovs (S) atsaucās uz Mazākumtautību skolu likumu, kas bija spēkā kopš 1919. gada. "Satversmes tēvi tolaik apzinājās, ka daudznacionālā sabiedrībā, ir jāattīsta visu tautību kultūras, tāpēc bez latviešu valodas Latvijas skolas pagājušā gadsimta 1920.-1930. gados strādāja vēl sešas valodas," atgādināja Kabanovs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas skolās nav pieļaujama segregācija. Tajā pašā laikā Kabanovs piebilda, ka atsevišķu tautību pārstāvjiem – krieviem, ukraiņiem, arābiem u.c. vajadzētu būt tiesībām uz valsts apmaksātām nodarbībām savā valodā un savā kultūrā.

Deputāts, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JV) uzsvēra, ka segregācija izglītības sistēmā ir pastāvējusi ilgus gadus, bet grozījumi Izglītības likumā šo problēmu atrisinās. Arī deputāte Marija Golubeva (AP) sacīja, ka likuma grozījumi dod juridisku pamatu, lai nodrošinātu gan iespēju integrēties, gan iespēju atbalstīt skolām tos bērnus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) atgādināja, ka pirms kara Rīgā krieviski runājošie krievi bija ap 8%, tādējādi veidojot ceturto lielāko etnisko grupu pēc latviešiem, vāciešiem un ebrejiem. "Nav jēga atsaukties uz pirmskara Latviju, kura ar savu minoritāšu politiku parādīja, ka bija savā ziņā katastrofāla," secināja deputāts.

Tālāk diskusijās deputāts Igors Pimenovs (S) kritizēja likuma grozījumu punktu, kas paredz, ka arī privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību iegūst valsts valodā. Viņaprāt, šī norma ierobežo pie mazākumtautībām piederošo personu konstitucionālās tiesības iegūt izglītību un saglabāt un attīstīt savu valodu.

Savukārt Jansons secināja, ka "Saskaņa" vēlas saglabāt krievu skolas. "Ņemot vērā to, ka "Saskaņa" visus šos gadus ir veicinājusi segregāciju, veidojot atsevišķas krievu skolas, atsevišķas latviešu skolas, arī tagad redzam vēlēšanos saglabāt krievu skolas," sacīja deputāts. Šadurskis secināja, ka "Saskaņas" priekšlikumi ir ļoti labi saprotami "no šīs partijas pašsaglabāšanās viedokļa".

""Saskaņai" ir nepieciešams pietiekami liels Latvijas pilsoņu skaits, kas vāji pārvalda valsts valodu, un līdz ar to vēlēšanās viņu izvēle būs pārsvarā motivēta pēc valodas principa, nevis pēc šīs partijas politiskās orientācijas," secināja deputāts.

Deputāts Aldis Gobzems uzrunā kolēģiem sacīja, ka Latvijā pie varas esošie stāsta par Skandināvijas tipa valsti, tomēr Gobzems, kurš ir bijis visās Skandināvijas valstīs, manījis, ka tajās pilnīgi visi pilsoņi brīvi runā vairākās svešvalodās bez akcenta.

"Es aicinu vecākus, kuri mīl savus bērnus, mācīt viņiem svešvalodas un tajā skaitā krievu valodu. Krievija vienmēr būs kaimiņš Latvijai. Mums vienmēr vajadzēs arī krievu valodu. Mums vajadzēs vismaz divas ja ne trīs svešvalodas. Un tas būtu jānodrošina katrā skolā, katrā klasē no pirmās līdz pēdējai," uzsvēra Gobzems.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) pauda, ka jābeidz karot ar valodām, bet tā vietā ir jādomā par mūsu prestižu, mūsu daudznacionālās tautas nākotni. "Mums nevajadzētu strīdēties par to, kura valoda ir sveša valoda, kura - laba valoda, kura ir pareizā, kura ir nepareiza. Jādomā par Latviju un par Latvijas nākotni," aicināja Dolgopolovs.

Savukārt deputāts Edgars Kucins (S) uzsvēra, ka pilnīga atteikšanās no mācībām mazākumtautību valodā ir "kontrproduktīva", tas ir pretrunā ar izglītības mērķi – nodrošināt pieejamību un kvalitatīvu izglītību visiem bērniem, arī tiem, kas mājās ikdienas saziņā neizmanto latviešu valodu. Viņa ieskatā, izglītības programmu izvēlē svarīgi ņemt vērā bērnu vecāku viedokli, jo "vecākiem ir tiesības pašiem novērtēt situāciju, kad bērns ir gatavs apgūt citu valodu". Arī Pimenovs sacīja, ka vecākiem ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem valsts nodrošinātu mācīšanos, pirmkārt, tajā valodā, kurā viņi audzina savus bērnus.

Gobzems gan piebilda, ka valsts pienākums nav nodrošināt skolniekiem apmācību valodā, kurā viņi runā ar saviem vecākiem. Viņš uzsvēra, ka valsts pienākums ir nodrošināt bērniem vislabāko izglītību neatkarīgi no tā kādā valodā viņi sarunājas mājās. "Nacionālā apvienība mēģinās karināt birkas, bet es domāju tikai par to, kā iedot bērniem vislabāko izglītību, tajā skaitā arī krievu bērniem. Nevajag arī krievu bērnus pataisīt par nespējniekiem," pauda deputāts.

Uzklausījis kolēģu argumentus, deputāts Jānis Dombrava (NA) secināja, ka "["Saskaņas"] prokremliskā politika ir kapitulējusi". "Nav vairs stilīgi aizstāvēt Krievijas intereses Latvijā," pauda Dombrava.

Gobzems Dombravam norādīja, ka prokremliskas intereses ir apzagt bērnus, neļaujot viņiem mācīties valodas. "Mīļie vecāki, lūdzu, māciet saviem bērniem krievu valodu, franču un angļu valodu. Vajag skaidri un gaiši pateikt - mēs gribam, ka mūsu bērni māk krieviski. Es arī gribu, lai mani bērni māk krieviski. Viņi būs tikai gudrāki, mākot svešvalodu," sacīja Gobzems.

Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) norādīja, ka ir bezjēdzīgi no Saeimas tribīnes kaunināt "Saskaņu" par viņu iesniegtajiem priekšlikumiem Izglītības likumā, "jo tā ir viņu politiskā identitāte jau no deviņdesmito gadu sākuma". Vienlaikus Iesalnieks ar sarūgtinājumu vērsās pie Gobzema, jo tas uzstājies pret pāreju uz latviešu valodu visās skolās.

Likumu izmaiņas izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tās atbalstīja valdība, kā arī pirmajā lasījumā pieņēma Saeima.

Plānots, ka sākot ar 2023. gada 1. septembri pašvaldības un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs mācības notiks valsts valodā. Tādējādi ar šo datumu paralēli netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma.

Vienlaikus mazākumtautību izglītojamiem tiks nodrošinātas iespējas pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros. Minētās programmas apguvi izglītojamiem finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. Tādējādi valsts un pašvaldība arī turpmāk nodrošinās mazākumtautībai piederīga bērna tiesības apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi pirmsskolas izglītības posmos.

IZM uzsver, ka ar likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu netiek pavisam izslēgta mazākumtautības valodas lietošana un kultūrvēstures apguve.