Ceturtdien, 8. septembrī, Saeimai lemjot par likumu grozījumiem par mācībām tikai valsts valodā, neiztika bez deputātu savstarpējiem apvainojumiem, galvenokārt koalīcijas deputātiem pārmetot "Saskaņai" un deputātam Aldim Gobzemam centienus saglabāt krievu skolas.
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā skata grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem iecerēts pakāpeniski – līdz 2025. gadam – izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā.
Minēto likuma grozījumu nozīmi ceturtdien, 8. septembrī, uzrunā Saeimai izcēla arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš uzsvēra, ka likumprojekti par pāreju uz izglītību valsts valodā ir "ārkārtīgi svarīga reforma". "Bērni, kuri zināšanas apgūst kopā, no bērnības dabiski ieaugs Latvijas demokrātiskajā vērtību sistēmā," sacīja Levits.