Zemāka ūdens un apkures temperatūra – EM rosina taupīt energoresursus arī dzīvojamās mājās  (3)

Ministrija rosina veikt grozījumus noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu, paredzot pazemināt telpu gaisa temperatūru, noregulējot to ne vairāk kā 19 grādus pēc Celsija skalas.

EM norāda, ka, samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu.

Vienlaikus rosināts saglabāt iespēju, ka dzīvokļu īpašnieki var lemt par augstāku telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā, ja uzskata to par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai.

Savukārt ar grozījumiem Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos EM rosina nepiemērot noteikumos ietverto prasību, kas mājas pārvaldītājam paredz pienākumu pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par 55 grādiem pēc Celsija skalas.

Šī atkāpe no noteikumiem būtu spēkā no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja pirms tam dzīvojamās mājas īpašnieki un citi mājā dzīvojošie būs informēti par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem "Legionella spp." baktēriju izplatības ierobežošanai.

EM skaidroja, ka optimālā karstā ūdens temperatūra izejā no siltummaiņa ir ne zemāka par 55 grādiem, tomēr to ir iespējams nedaudz vai īslaicīgi samazināt, ja ir ievēroti priekšnoteikumi, lai izvairītos no "Legionella spp." baktēriju intensīvas vairošanās.

"Tā kā "Legionella spp." baktērijas dzīvo dabas ūdeņos, tās pilnībā iznīcināt ūdensapgādes sistēmā praktiski nav iespējams, un ir būtiski ievērojot profilaktiskos pasākumus šo baktēriju ierobežošanai," pauž EM.

Saskaņā ar Veselības inspekcijas sniegto informāciju, ūdens temperatūra, kurā "Legionella spp." baktērijas vairojas lielā skaitā, tostarp rada cilvēkiem vislielāko inficēšanās bīstamību, ir no 37 grādiem līdz 42 grādiem, tomēr risks savairoties "Legionella spp." baktērijām būtiski pieaug, ja ūdens temperatūra nokrītas zem 50 grādiem vairāk kā divas stundas diennakts laikā.

Tāpēc EM ieskatā dzīvojamajās mājās ir iespējams nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, piemēram, līdz 52 grādiem vai nakts stundās, kad karstā ūdens patēriņš ir minimāls.

Par EM priekšlikumiem vēl jālemj Ministru kabinetam.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt enerģijas patēriņa samazināšanas iespējas centralizētās apkures sistēmās. Premjera birojā portālu "Delfi" informēja, ka šāds uzdevums ministrijai dots ar mērķi samazināt iedzīvotāju siltuma rēķinus ziemā.

Jau vēstīts, ka koalīcijas partneru vidū ir atšķirīgi viedokļi par vajadzību noteikt enerģijas taupības pasākumus valstī, liecina valdību veidojošo partiju pārstāvju sacītais