Saeima otrajā lasījumā atbalsta priekšlikumu par mācībām tikai valsts valodā  (4)

Izmaiņas Izglītības likumā otrajā lasījumā atbalstīja 66 deputāti, bet "pret" balsoja 18.

No IZM sniegtās informācijas izriet, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attiecināma uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmām un pamatizglītības programmām, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.

Plānots, ka sākot ar 2023. gada 1. septembri pašvaldības un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs mācības notiks valsts valodā. Tādējādi ar šo datumu paralēli netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma.

Vienlaikus mazākumtautību izglītojamiem tiks nodrošinātas iespējas pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros. Minētās programmas apguvi izglītojamiem finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. Tādējādi valsts un pašvaldība arī turpmāk nodrošinās mazākumtautībai piederīga bērna tiesības apgūt dzimto valodu un kultūrvēsturi pirmsskolas izglītības posmos.

IZM uzsver, ka ar likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu netiek pavisam izslēgta mazākumtautības valodas lietošana un kultūrvēstures apguve.

Tāpat likumprojekts paredz pakāpeniski ieviesiet valsts valodu visā pamatizglītības pakāpē - sākot ar 2023. gada 1. septembri vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē; ar 2024. gada 1. septembri – 2., 5. un 8. klasē; ar 2025. gada 1. septembrī – 3., 6. un 9. klasē.

Grozījumi Izglītības likumā arī paredz ierobežojumus ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu personai, kura neprot un līdz ar to nav spējīga lietot valsts valodu "C" līmeņa 1. pakāpē.

Atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta apkopotajai informācijai no 2019. gada līdz 2022. gadam, Valsts valodas centrs kopumā ir konstatējis 235 pedagogu valsts valodas nezināšanu un līdz ar to nespēju to lietot "C" līmeņa 1. pakāpē.

Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) pieejamiem datiem 2021./2022. mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā apgūst 15 553 bērni, no tiem 1286 bērni apgūst speciālās pirmsskolas izglītības programmu.

Pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā nodrošina 42 izglītības iestādes un 153 izglītības iestādes īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā. Savukārt 18 privātās izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā.

Pamatizglītības programmu no 1. līdz 9. klasei mazākumtautību valodā apgūst 45 756 skolēni, tajā skaitā speciālās izglītības programmu apgūst 518 skolēni. 29 izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā, tajā skaitā četras izglītības iestādes īsteno izglītības programmu poļu valodā, Rīgas Baltkrievu pamatskola – baltkrievu un Rīgas Ukraiņu vidusskola – ukraiņu valodā. Š.Dubnova Ebreju vidusskola īsteno izglītības programmu krievu un latviešu valodā, papildus mācot ebreju kultūru, vēsturi; Rīgas Igauņu pamatskola īsteno izglītības programmu igauņu valodā, papildus mācot igauņu valodu; Rīgas Lietuviešu pamatskola īsteno izglītības programmu latviešu valodā, papildus mācot lietuviešu valodu.

Piecas privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā un 12 privātās izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā. Savukārt 112 pašvaldību dibinātas izglītības iestādes īsteno izglītības programmu latviešu un mazākumtautības valodā.

Lai izmaņas stātos spēkā, tās vēl jāpieņem trešajā – galīgajā – lasījumā.