Saeima ceturtdien, 8. septembrī, paātrinātā kārtā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, kas paredz izslēgt jebkādu Maskavas patriarha ietekmi vai varu pār Latvijas pareizticīgo baznīcu.
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarību atzina 73 deputāti, bet pret likuma grozījumiem balsoja opozīcijas deputātes Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un Karina Sprūde, balsojumā atturējās pie frakcijām nepiederošais deputāts Ainārs Vilciņš.
Minētos likuma grozījumus izstrādāja Valsts prezidents Egils Levits sadarbībā ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (K).
Iepriekš Valsts prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka likuma izmaiņas pirmdien, 5. septembrī, tika pārrunāts ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) un visu Saeimas frakciju vadītājiem. Arī Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir informēta par izstrādāto likumprojektu.
"Atteikšanās no jebkādas saiknes ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un nacionālajai drošībai," paziņojumā uzsver Valsts prezidents.
Levits paziņojumā pauž, ka likumprojekts paredz pilnā mērā atzīt Latvijas Pareizticīgās Baznīcas patstāvīgo un neatkarīgo (autokefālo) statusu.
"Tas vēsturiski mūsu pareizticīgajai baznīcai de facto ir bijis noteikts ar 1921. gada 6(19.) jūlija Maskavas un visas Krievzemes patriarha Tihona Tomosu arhibīskapam Jānim Pommeram un Ministru kabineta 1926. gada 8. oktobra noteikumiem par pareizticīgās baznīcas stāvokli," pamato prezidents.
Ar likuma grozījumiem Latvijas valsts atzīs, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga (autokefāla) baznīca. Tā nav atkarīga ne no vienas citas, ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
"Neatkarīgā, demokrātiskā un tiesiskā Latvijas valstī mūsu pareizticīgajiem ir nepieciešama pašiem sava patstāvīga un neatkarīga baznīca. Tāda bija, ir un vienmēr būs Latvijas valsts nostāja. Arhibīskapa Jāņa Pommera vadībā tas jau tika panākts neilgi pēc Latvijas Republikas proklamēšanas," pauž Levits.
Tāpat paziņojumā Levits uzver, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar pilnu Latvijas valsts atbalstu kā turpmāk arī likumā atzīta autokefāla baznīca.
Likumprojekts ir apspriests ar visām kompetentajām valsts institūcijām, par to ir lemts Nacionālajā drošības padomē un informēta Saeimas Nacionālās drošības komisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras atbildībā būs turpmākais darbs ar šo likumprojektu.
"Esam visi vienisprātis, ka vilcināties nedrīkst. Esmu lūdzis Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu un pieņemt pēc iespējas ātrāk," pauž Valsts preizdents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
