Latvija rudeni sagaidījusi ar nepietiekamiem gāzes krājumiem un milzu gāzes rēķiniem. Politiķi atraduši ērtu grēkāzi vainas novelšanai - "Latvijas gāzi". Uzņēmums nav izveidojis gāzes krājumus un arī alternatīvu Krievijas gāzei nav atradis. Tomēr arī pašu politiķi un amatpersonu rīcība enerģētikas krīzes novēršanai bijusi novēlota, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji gadā patērē ap 12 teravatstundām gāzes. Vasarā gāzi lieto daudz mazāk, tāpēc parasti šo periodu izmanto, lai uzpildītu Inčukalna krātuvi. Ziemā iztērē tur noglabāto. Visu Latvijas gada patēriņu varētu nodrošināt aptuveni 12 sašķidrinātās gāzes kuģi. Pašlaik vienīgā vieta Baltijā, kur tie var piestāt, ir Klaipēdas terminālis.
Šī gada pavasarī un vasarā Inčukalnu piepildīt pilnu nav izdevies, krātuvē gāze sasūknēta tikai līdz pusei. Latvijas uzņēmumiem tur glabājas piecas vai sešas teravatstundas. Četras iesūknējis "Latvenergo" Tec-2 darbināšanai un valsts drošības rezervēm. Cik pietrūkst, lai nodrošinātos līdz apkures sezonas beigām aprīlī, neviens nevar pateikt, jo dati par to, cik katlu mājas vai fabrikas pārgājušas no gāzes uz citiem enerģijas avotiem, nav apkopoti.