Koalīcijas piedāvājums nenodrošina LIZDA prasību izpildi pēc būtības, norāda Vanaga  (8)

Izglītības un zinātnes ministrija nepiedāvā nekādu darba samaksas pielikumu, sacīja Vanaga, piebilstot, ka pēc būtības "viņi piedāvā no janvāra ieviest to, kas jau ir spēkā no šī gada septembra".

"Tā ir manipulācija ar šo darba samaksas apmēru," uzskata arodbiedrības vadītāja, savu nostāju pamatojot ar to, ka jau no šī septembra par 30 stundu nedēļu nedrīkst maksāt mazāk nekā 900 eiro mēnesī, kas proporcionāli ir 1200 eiro 40 stundu darba nedēļas gadījumā.

Kritiski LIZDA vadītāja vērtē arī pārējos piedāvājumā iekļautos punktus. Saistībā ar priekšlikumu nodrošināt 40 stundu darba nedēļu Vanaga norādīja, ka "ministrija no visa konteksta ir paņēmusi tikai vienu pedagogu grupu - vispārējās izglītības pamata un vidusskolas posma skolotājus". Tie, kam šī problēma ir visakūtākā, proti, pirmsskolas pedagogi, te nav iekļauti, pauda Vanga.

Nekādi risinājumi, pēc viņas sacītā, nav arī attiecībā pret profesionālās izglītības un ievirzes, kā arī augstākās izglītības iestāžu pedagogiem.

Tikmēr priekšlikumu veikt vienreizēju maksājumu 3,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi 2022./2023. mācību gadā nodrošinot pieeju digitālo mācību platformai, arodbiedrības vadītāja saskata kā ministrijas pienākumu, "kas viņiem jau bija jānodrošina, kad uzsāka kompetencē balstīto saturu".

"Būtībā ministrija piedāvā izpildīt to, kas viņiem bija jānodrošina pirms trim gadiem. Tas ir labi - lai viņi to dara -, bet šobrīd mēs nevaram pārliecināties ne par mācību līdzekļu pietiekamību, ne kvalitāti, lai mēs varētu pateikt, vai tas radikāli mainīs darba slodzi," atzīmēja LIZDA vadītāja.

Rezumējot, Vanaga sacīja: "Lai viņi īsteno piedāvājumu, bet tas nenodrošina LIZDA prasību izpildi pēc būtības."

Plānots, ka arodbiedrība otrdien uzklausīs šo piedāvājumu, pēc kā plānots izlemt par turpmāko, taču jau patlaban LIZDA vadītāja atzīst, ka ar šo priekšlikumu organizācijas prasības nekādā mērā netiek risinātas.

Vienlaikus esot saskatāmi riski, jo, kā, atsaucoties uz ministriju, atzīmē Vanaga, piedāvājumā minētās darba slodzes ieviešana prasītu aptuveni ap 4000 papildu vakanču visā sistēmā, un ministrija bija piedāvājusi to ieviest līdz 2028. gadam. Tādējādi jautājums būtu par to, "kā šobrīd paliek šis norādītais risks par 4000 vakancēm", norāda Vanaga, papildinot, ka tas nozīmētu rēķināšanos ar šādu papildu vakanču skaitu jau no nākamā gada janvāra.

"Es teiktu, ka tas piedāvājums ir pulvera muca jaunajai valdībai un parlamentam. Ar šādu slodžu sabalansēšanu no janvāra, tā kā vismaz tas ir publiski izskanējis ,- pat mēs bijām samērīgāki savās prasībās," izteicās Vanaga.

Tāpat LIZDA vadītāja aicināja izprast, ka šāda piedāvājuma realizēšana - ar vai bez arodbiedrības piekrišanas - nozīmētu, ka no janvāra skolēniem daudzos mācību priekšmetos vēl vairāk nenotiktu nodarbības. "Tās ir 4000 vakances, kas tiktu izņemtas no sistēmas," norādīja Vanaga, kuras ieskatā šeit ir jautājums par ministrijas atbildību, izvirzot šādus priekšlikumus.

LIZDA vadītāja arī pauda cerību, ka sabiedrība ar izpratni raudzīsies uz Satversmē paredzētajām tiesībām streikot. Reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona pausto par bērnu tiesībām saņemt izglītību, Vanaga sacīja, ka arī pedagogiem ir tiesības.

"Ja pedagogs nevar jebkādos citos veidos panākt labāku darba slodzi vai samaksu, un visas citas metodes jau ir izmantotas, tad mums ir tiesības izmantot galējo metodi, ko paredz Satversme," piebilda arodbiedrības vadītāja.

Kā vēstīts, pirmdien, 12. septembrī, preses konferencē pēc koalīcijas sanāksmes premjers Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka visi politiskie spēki saprot pedagogu prasības un neapmierinātību, tāpēc koalīcijas partneri vienojās otrdien tikšanās laikā ar LIZDA piedāvāt vienreizēju maksājumu piekļuvei mācību vielai, kā arī izlīdzināt skolotāju slodzi, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) piebilda, ka, savulaik ieviešot jauno mācību saturu, pedagogi netika savlaicīgi nodrošināti ar mācību līdzekļiem, rezultātā patlaban pedagogiem trūkst mācību līdzekļu. Lai situāciju mainītu, valdība piedāvās veikt vienreizēju maksājumu 3,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi 2022./2023. mācību gadā nodrošinot pieeju digitālo mācību platformai.

Tāpat Muižniece norādīja uz skolotāju darba slodzi, kas patlaban noteikta 30 stundas nedēļā, lai gan realitātē skolotāji strādā arī ārpus darba laika, labojot mājasdarbus, gatavojoties stundām utt., faktisko strādājot 40 stundas nedēļā.

Tāpēc koalīcija piedāvās pedagogiem no 2023. gada 1. janvāra pāriet uz 40 stundu darba nedēļu, kas attiecīgi nozīmē zemākās darba likmes celšanu par 30% - no 900 eiro līdz 1200 eiro.

Jau ziņots, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Vanaga.

Iesniegumu pieņemšana dalībai streikā noslēdzās pirmdien, dienas pirmajā pusē.

Izlīgšanas komisijai neizdevās atrast kompromisu jautājumā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19. septembra rīkos pedagogu streiku.