Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lūgusi laiku, lai iepazītos ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu, tāpēc valdības locekļu un arodbiedrības pārstāvju sarunas turpināsies trešdienas pēcpusdienā, preses konferencē pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Jau ziņots, ka pirmdien koalīcijas partiju sanāksmē panākta vienošanās par vienreizēju maksājumu piekļuvei mācību vielai, kā arī izlīdzināt skolotāju slodzi, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu. Kopumā tas izmaksātu 60,2 miljonus eiro.
Kā medijiem pauda Kariņš, ir saprotamas pedagogu bažas – jaunais atalgojuma modelis un skolu tīkla pilnveidošana rada cilvēkos nedrošības sajūtu.
"Četrus gadus esam pildījuši visus pedagogiem dotos solījumus, kādi bijuši. Ir iespējams atrast risinājumu," pārliecināts premjers.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) uzsvēra, ka vispārējā izglītībā spriedze ir ārkārtīgi samilzusi, tāpēc ar šo pedagogu grupu tiek sākts, taču nākamajai valdībai, veidojot budžetu, būs jādomā arī par pārējiem pedagogiem.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka sarunās ar valdības pārstāvjiem nekādi kompromisi nav panākti jautājumā par darba samaksas paaugstināšanu. Savukārt IZM piedāvājums par slodzes mazināšanu attiecas tikai uz vienu pedagogu grupu.
Otrdien plānota LIZDA ārkārtas sēde, kurā izskatīs IZM iesniegto dokumentu un rīt notiks atkārtota tikšanās ar valdības pārstāvjiem, kurā LIZDA gatava informēt, cik lielā mērā IZM piedāvājums ir pieņemams. Arodbiedrība arī ir gatava piedāvāt savu redzējumu, kā racionālāk izmantot valdības piedāvāto finansējumu.
Lai gan LIZDA pauž cerību, ka kompromisi sarunās tiks rasti, streika pieteikumu tā pagaidām neatceļ, norādīja Vanaga.
Pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes Muižniece pauda, ka, savulaik ieviešot jauno mācību saturu, pedagogi netika savlaicīgi nodrošināti ar mācību līdzekļiem, rezultātā patlaban pedagogiem trūkst mācību līdzekļu. Lai situāciju mainītu, valdība piedāvās veikt vienreizēju maksājumu 3,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi 2022./2023. mācību gadā nodrošinot pieeju digitālo mācību platformai.
Tāpat Muižniece norādīja uz skolotāju darba slodzi, kas patlaban noteikta 30 stundas nedēļā, lai gan realitātē skolotāji strādā arī ārpus darba laika, labojot mājasdarbus, gatavojoties stundām utt., faktisko strādājot 40 stundas nedēļā.
Tāpēc koalīcija piedāvās pedagogiem no 2023. gada 1. janvāra pāriet uz 40 stundu darba nedēļu, kas attiecīgi nozīmē zemākās darba likmes celšanu par 30% - no 900 eiro līdz 1200 eiro.
Jau ziņots, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Iesniegumu pieņemšana dalībai streikā noslēdzās šodien dienas pirmajā pusē.
Izlīgšanas komisijai neizdevās atrast kompromisu jautājumā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19.septembra rīkos pedagogu streiku.
Rīt, 13.septembrī, gan vēl paredzēta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas rast risinājumus streika prasībām par pedagogu atalgojumu un darba slodzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
